2017. gada 18. oktobrī Limbažos notika dabas lieguma “Augstroze” dabas aizsardzības plāna izstrādes uzraudzības grupas sanāksme. Tajā piedalījās dažādu institūciju pārstāvji, kā arī plāna izstrādē iesaistītie eksperti.
Sanāksmes gaitā plāna izstrādes vadītāja Sandra Ikauniece iepazīstināja ar mežu un zālāju biotopu, kā arī putnu un bezmugurkaulnieku daudzveidības izpētes rezultātiem un ainavas un kultūvēsturiskajām vērtībām dabas liegumā. Savukārt plāna izstrādē iesaistītās ekspertes Līga Strazdiņa un Laura Grīnberga pastāstīja par purvu un saldūdeņu biotopu inventarizācijas rezultātiem, bet Oļģerts Aleksāns – par purva hidroloģisko izpēti saistībā ar plānotajiem ūdens līmeņa stabilizēšanas pasākumiem.
Apsekojot teritoriju, konstatēts, ka dabas liegumā ir daudz vecu mežaudžu, daudzviet mežos atrodami arī veci ozoli, kas ir nozīmīgi bezmugurkaulnieku daudzveidībai. Dabas liegums ir īpaši nozīmīgs aizsargājamās vaboļu sugas lapkoku praulgrauža Osmoderma barnabita saglabāšanai. Mežos konstatētas vairākas īpaši aizsargājamas augu un ķērpju sugas, piemēram, sīpoliņu zobainīte Dentaria bulbifera un zaļā divzobe Dicranum viride. Daudzviet notiek liepu mežu attīstība – tādi Latvijā sastopami reti. Zālāju teritorijā ir maz, kopumā konstatēti tikai 13 ha bioloģiski vērtīgu zālāju. Lielākoties tie ir zemas kvalitātes – tos nelabvēlīgi ietekmējusi iepriekšējos gados praktizētā vēlā pļaušana un zāles smalcināšana.
Uzraudzības grupas sanāksme. Foto: Krišjānis Libauers.
Nozīmīgas dabas vērtības konstatētas ezeros un purvos. Augstrozes Lielezers ir izcilas kvalitātes brūnūdens ezers, kurā konstatēts liels skaits retu, aizsargājamu augu sugu, tostarp lielās platībās Latvijā ļoti reti sastopamā Dortmana lobēlija Lobelia dortmanna, kas veido plašas, vitālas audzes. Līdzīgs ir arī Mazezers, lai arī tā ekoloģiskā kvalitāte raksturojama kā nedaudz zemāka. Augstrozes Lielezeru, visticamāk, iepriekšējos gados ietekmējušas ūdens līmeņa pārmaiņas, taču kopumā nelabvēlīgās ietekmes uz dabas lieguma ezeriem ir nebūtiskas.
Līdzās mežiem un ezeriem dabas liegumā lielas platības aizņem četri purvi (Madiešēnu, Namītēnu, Bisenieku un Vecmuižas), no tiem lielākā daļa ir izcilas kvalitātes augstie purvi un pārejas purvi. Purvos raksturīgas lielas klajas platības, kas ir īpaši nozīmīgi vairākām putnu sugām, piemēram, purva tilbītei Tringa glareola, pļavas tilbīte T. totanus, dzeltenajam tārtiņam Pluvialis apricaria, kuitalai Numenius arquata, lietuvainim N. phaeopus. Šie purvi ir ļoti nozīmīgi putniem migrācijas laikā, īpaši zosīm un dzērvēm. Te konstatēti arī rubeņu riesti.
Lai gan purvi lielākajā daļā platību ir labā stāvoklī, Madiešēnu purva ziemeļu daļu skārusi meliorācija. Vecākie grāvji, kas rakti 20. gs. 30.–40. gados jau gandrīz aizauguši un funkcionē vāji, taču vēlāk raktie grāvji vēl aizvien aktīvi nosusina purvu, kā rezultātā notiek pastiprināta kūdras sadalīšanās, siltumnīcas efekta gāzu emisija, sfagnu izzušana un purva aizaugšana ar kokiem un sīkkrūmiem. Purvā veikta hidroloģiskā izpēte, apsekojot grāvjus un veicot dažādus mērījumus (pH, elektrovadītspēja, izšķīdušais skābeklis, temperatūra). Hidroloģiskā izpēte tiek turpināta, tostarp izmantojot arī attālās izpētes datus un hidroģeoloģisko modelēšanu, lai izvēlētos aizsprostu būves vietas un tādējādi panāktu ūdens līmeņa stabilizēšanu. Drīzumā plānots ierīkot arī ūdens līmeņa monitoringa akas, kurās notiks regulāri novērojumi, izmantojot automātiskās datu reģistrēšanas ierīces.
Hidroloģiskā izpēte Madiešēnu purvā. Foto: I. Aleksāne.
Sanāksmē tika izrunāti arī vairāki neskaidri jautājumi, īpaši tādi, kas saistīti ar teritorijas pārmaiņu vēsturi un ir būtiski šodienas situācijas izprašanā. Plāna izstrādes vadītāja informēja par tālāko plāna izstrādes gaitu un aicināja sniegt priekšlikumus. Pēc sanāksmes ekspertu grupa turpina strādāt pie plāna un decembrī to plānots nodot sabiedriskajai apspriešanai.
Viens no grāvjiem Madiešēnu purvā. Pazeminot ūdens līmeni un radot izteiktas ūdens līmeņa svārstības, grāvis sekmē kūdras mineralizāciju un izraisījis purva ekosistēmas degradāciju. Foto: O. Aleksāns.
Par sanāksmi laikrakstā “Auseklis”: Top dabas lieguma “Augstroze” dabas aizsardzības plāns.
Sanāksmes prezentācijas pieejamas šeit:
S. Ikauniece. Plāns, meži, zālāji, putni, bezmugurkaulnieki.