Zeichenfläche 1binocularsZeichenfläche 1_bogZeichenfläche 1bookZeichenfläche 1_cameraZeichenfläche 1_chartZeichenfläche 1_compassZeichenfläche 1_daylightZeichenfläche 1_dokumentationZeichenfläche 1_dokumentsZeichenfläche 1_fishZeichenfläche 1_flyerZeichenfläche 1_forestZeichenfläche 1_frogZeichenfläche 1_heronZeichenfläche 1_hourglassZeichenfläche 1_mapZeichenfläche 1_meetingZeichenfläche 1_rulerZeichenfläche 1_shovelZeichenfläche 1_speedometerZeichenfläche 1_swampZeichenfläche 1_temperatureZeichenfläche 1_timelineZeichenfläche 1_timerZeichenfläche 1_waterZeichenfläche 1_wave

Igaunija

Home / Life Peat Restore / Igaunija

Apraksts

SUURSOO-LEIDISSOO PURVU ATJAUNOŠANA

Platība: 3343 hektāri.
Aizsardzības statuss: NATURA 2000 teritorija, aizsargājamo ainavu apvidus.
Biotopi: Kaļķaini zāļu purvi (7230), Pārejas purvi un slīkšņas (7140), Aktīvi augstie purvi (7110*), Purvaini meži (91D0*), Staignāju meži (9080*), Veci vai dabiski boreāli meži (9010*).
Klimats: mērenā josla.
Temperatūras: janvārī vidēji -3°C, jūlijā vidēji +17°C.
Nokrišņi: vidēji 696 mm/gadā.

Projekta vietas

Degradēti zāļu purvi atrodas Läänemaa Suursoo purvu kompleksa austrumu daļā. Purvi ir susināti, vietām purvu biotopu atjaunošana vairs nav iespējama. Nelielās platībās sastopami sfagni, dominē zilganā molīnija Molinia caerulea. Sezonālas ūdens līmeņa svārstības šeit novērojamas vairāk nekā 0,5 metru amplitūdā. Teritorijā esošo grāvju kopgarums sasniedz 38 kilometrus, ap grāvjiem ir izveidojušās blīvas koku un krūmu audzes.

Atjaunošanas pasākumi

Lai atjaunotu purvu dabisko gruntsūdens līmeni, projekta teritorijā uz grāvjiem plānots izbūvēt vairāk nekā 100 koka un kūdras aizsprostus. Paaugstinot gruntsūdens līmeni, sagaidāms, ka purvā atjaunosies tam tipiskā veģetācija.

Cilvēks un purvi

Igaunija atrodas nemorālā-submeridionā zonā, kur raksturīga zāļu un augsto purvu veidošanās. Tiek lēsts, ka Igaunijā purvi aizņem no 310 000 līdz 340 000 hektārus lielu platību (2).

Purvu izmantošana

Igaunijā purvu nosusināšana un kūdras ieguve tika uzsākta jau 17.gadsimtā (9). Intensīva nosusināšana notika 19.gadsimta beigās un 20.gadsimta sākumā, kad dažādi nosusināšanas pasākumi veikti vairāk nekā 350 000 hektārus lielā platībā (8). Pēc Otrā pasaules kara purvi tika nosusināti vēl intensīvāk. Tiek lēsts, ka līdz 1980.gadam nosusināts 250 000-300 000 hektāru purvu (lielākoties zāļu purvi), lai paplašinātu lauksaimniecības zemju platības (2).

Līdz 19.gadsimta beigām kūdras ieguve veikta manuāli, rokot kūdras bedres. Vēlāk industrializācijas ietekmē palielinājās kūdras ieguves apjomi.

Mūsdienās kūdras ieguve i ir liela nozīme Igaunijas ekonomikā (1). Līdz 2010.gadam reģistrētas 106 kūdras ieguves vietas 20 281 hektāra platībā, kurās glabājas 26,1 miljoni tonnu daļēji sadalījušās kūdras un 74,5 miljoni tonnu ar labi sadalījušās kūdras. Aprēķināts, ka pēdējā gadsimta laikā Igaunijā iegūts aptuveni 90 miljoni tonnu kūdras.

Igaunijas purvi un purvainie meži nereti nosusināti, lai paplašinātu meža zemes. Sistemātiski nosusināšanas darbi veikti pēc 19.gadsimta 30.-40.gadiem. Laika posmā no 1918. līdz 1940.gadam aptuveni 15 000 hektāru susinātu purva zemju izmantošanas veids mainīts uz meža zemēm. Intensīvāka purvu susināšana notika pēc 1950.gada.

Līdz 1992.gadam tika nosusināts vairāk nekā 560 000 hektāru purvainu mežu jeb 90% no visiem purvainajiem mežiem. Kopumā susināšanas ietekmēto purvu kopplatība ir aptuveni 637 000 hektāru (6). No tiem 75-9 000 hektāru purvainu mežu saglabājušies tuvu dabiskam stāvoklim, 25 000 hektāru nav tieši ietekmēti (3).

Purvu aizsardzība

Igaunijā purvu aizsardzība uzsākta pirms vairāk nekā 100 gadiem, kad tika dibinātas vairākas aizsargājamu purvu platības. Plašākie purvu aizsardzības pasākumi veikti 20.gadsimta 70.gados, kad tika izveidoti 30 dabas liegumi purvu aizsardzībai ar kopējo teritoriju 122 000 hektāru.

Igaunija, lai aizsargātu dabu un bioloģisko daudzveidību, 1990.gados pievienojās vairākām starptautiskām konvencijām. Pašlaik aptuveni 180 000 hektāru purvu (galvenokārt augstie purvi) ir aizsargāti, no kuriem 120 000 hektāru ir labā stāvoklī. Aptuveni 170 000 hektāru dažādu tipu purvi atrodas ārpus aizsargājamām teritorijām.

Tiek plānots, ka līdz 2020.gadam tiks atjaunoti 10 000 hektāru zemo, pārejas un augsto purvu, kuros susināšanas ietekme vērtējama kā augsta. Bez tam 20 000 hektāru izstrādātu kūdras lauku tiks paaugstināts ūdens līmenis (1).

Zemais purvs ar nelielu nosusināšanas ietekmi. Vietām novērojama purva aizaugšana ar priedēm. Foto: Raimo Pajula.

 

Degradēts zemais purvs ar izteiktu nosusināšanas ietekmi. Foto: Raimo Pajula.

 

Koku un krūmu stāva pieaugums ir straujāks vietās, kur nosusināšanas ietekme ir izteikta. Koku augstums (purva bērza Betula pubescens, egles Picea abies, priedes Pinus sylvestris) vidējais augstums ir 12-17 metri, vietām sasniedzot pat 20-25 metru augstumu. Karte: Raimo Pajula.

 

Projekta vietas centrālās daļas aerofoto. Foto redzams, kā meliorācijas grāvji ir ietekmējuši apkārt esošo purvu. Aerofoto: Estonian Land Board, 2014.

 

Purvi un siltumnīcas efekta gāzes

NOSUSINĀŠANA

Mūsdienās 70% Igaunijas purvu ir ar dažādu degradācijas pakāpi. Aptuveni 5000 hektāru ir pamestas kūdras ieguves vietas, 11 000 hektāru kūdras ieguve joprojām turpinās.

Oglekļa bilance un kūdras izmantošana

Aptuveni 70% Igaunijas purvu ir nosusināšanas ietekmēti. Aprēķināts, ka 84% zemo purvu un 64% pārejas purvu ir ar dažādām nosusināšanas pazīmēm, tādējādi ik gadus veidojot 7,7 megatonnas CO2 emisiju, no kurām

  • 1,5 megatonnas emitē augstie purvi,
  • 1,2 megatonnas – pārejas purvi, bet
  • 4,8 megatonnas veido zāļu purvi

(1).

Komanda

  • Mati Ilomets

    Nacionālais koordinators, ekologs

  • Laimdota Truus

    Purvu eksperte un sabiedrisko attiecību speciāliste, kā arī augu ekoloģe

  • Kairi Sepp

    Purvu eksperte un sabiedrisko attiecību speciāliste, kā arī augu ekoloģe

  • Raimo Pajula

    Attālās izpētes eksperts

  • Anna-Helena Purre

    Siltumnīcas efekta gāzu mērījumu eksperte

  • Elve Lode

    Hidroloģe

  • Martin Küttim

    Augu ekologs, pēta augu fenoloģiju purvos un klimata pārmaiņu ietekmi uz purvu ekosistēmām

  • Galina Kapanen

    Ūdeņu pētniece, specializējusies ģeoķīmijā un sedimentu litoloģijā

Galerija

Sadarbības partneri un līdzfinansētāji

Tallinas Universitātē studē vairāk nekā 10 000 studentu. Universitātes Ekoloģijas institūtā tiek veikti pētījumi par mitrāju ekosistēmām un to atjaunošanu.

Igaunijas vides investīciju centrs ir projekta līdzfinansētājs.

Atsauces

  1. Barthelmes, A., Couwenberg, J., Risager, M. Tegetmeyer, C. & Joosten, H. (2015): Peatlands and Climate in a Ramsar context. A Nordic-Baltic Perspective. Copenhagen.
  2. Ilomets, M. (2017): Estonia. In: Joosten H., Tanneberger F. & Moen, A. (eds.): Mires and peatlands of Europe: Status, distribution, and nature conservation. Schweizerbart Science Publishers. Stuttgart.
  3. Ilomets, M., Kimmel, K., Stén C.-G., Korhonen, R. (2007): Sood Eestis ja Lõuna-Soomes. Tallinn.
  4. Joosten, H. (2011): The global peatland CO2 picture. In: Tanneberger, F. & Wichtmann, W. (2011): Carbon credits from peatland rewetting. Climate – biodiversity – land use. Science, policy, implementation and recommendations of a pilot project in Belarus. Stuttgart. pp. 20-30.
  1. Paal, J. & Leibak, E. (2011): Estonian Mires: Inventory and habitats. Publication of the project „Estonian mires inventory completion for maintaining biodiversity“. Tartu.
  2. Pikk, J. (1997): Metsaparanduse tulemused turvasmuldadel. Akadeemilise Metsaseltsi Toimetised, IX, 12-16.
  3. Ramst, R. & Orru, M. (2009): Eesti mahajäetud turbatootmisalade taastaimestumine Eesti Põlevmaavarad ja –jäätmed ½, 6-7
  4. Ratt, A. (1985): Mõnda maaviljeluse arengust Eestis läbi aegade. Tallinn.
  5. Valk, U. (1988): Utilization of peatlands in Estonia: a historical review. Proc. 8th Int.