Zeichenfläche 1binocularsZeichenfläche 1_bogZeichenfläche 1bookZeichenfläche 1_cameraZeichenfläche 1_chartZeichenfläche 1_compassZeichenfläche 1_daylightZeichenfläche 1_dokumentationZeichenfläche 1_dokumentsZeichenfläche 1_fishZeichenfläche 1_flyerZeichenfläche 1_forestZeichenfläche 1_frogZeichenfläche 1_heronZeichenfläche 1_hourglassZeichenfläche 1_mapZeichenfläche 1_meetingZeichenfläche 1_rulerZeichenfläche 1_shovelZeichenfläche 1_speedometerZeichenfläche 1_swampZeichenfläche 1_temperatureZeichenfläche 1_timelineZeichenfläche 1_timerZeichenfläche 1_waterZeichenfläche 1_wave

Apraksts

PURVU ATJAUNOŠANA DABAS LIEGUMĀ BIESENTHALER BECKEN

Platība: 15,5 hektāri.
Aizsardzības statuss: dabas liegums, NATURA 2000 teritorija.
Biotopi: Purvaini meži (91D0*).
Klimats: mērenā josla.
Temperatūras: janvārī vidēji -1°C, jūlijā vidēji +18°C.
Nokrišņi: vidēji 789 mm/gadā.

PProjekta vietas

Projekta vieta atrodas dabas liegumā Biesenthaler Becken, kur biotops Purvaini meži (91D0*) ir nosusināšanas ietekmēts 15,5 hektārus lielā platībā.

Atjaunošanas pasākumi

Lai atjaunotu purvainus mežus, teritorijā uz meliorācijas grāvjiem tiks izbūvēti aizsprosti. Daļu no grāvjiem plānots aizbērt.

Purvi un siltumnīcas efekta gāzes

Purvi

Avots: Grosse-Bauckmann (1997).

Vācijā purvi izplatīti valsts ziemeļu un dienvidaustrumu daļā. Bieži sastopami zemā tipa purvi. Savukārt augstie purvi izplatīti Alpu reģionā Vācijas dienvidaustrumos (1).

Oglekļa bilance un kūdras izmantošana

Vācijas kopējās emisijas (LULUCF = Zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības darbības), kopējās emisijas saskaņā ar UN FCCC (2015), purvu emisijas atbilstoši NIR (2010).

Aprēķināts, ka Vācijā ik gadus tiek emitēts 45 megatonnas CO2 emisiju (NIR 2010). Tādējādi Vācija tiek ierindota starp tām pasaules valstīm, kas veido vislielāko CO2 emisiju (3).

Purvu izmantošana

Kūdra kā kurināmais Viduseiropā izmantota jau Bronzas laikmetā. Intensīvāka kūdras ieguve tika veikta 18.gadsimtā, kad to izmantoja lauksaimniecībā, lai uzlabotu augsni, kā arī kā pakaišus. 19.gadsimta beigās purvos ierīkoja grāvjus, tādējādi paplašinot lauksaimniecībā izmantojamo zemju platības. Vairums purvu nosusināti 20.gadsimta 60.gados (6).

Purvi mūsdienās

Aprēķināts, ka 99% Vācijas purvu ir nosusināti vai izstrādāti (1). Aptuveni 86% purvu ir nosusināti, lai paplašinātu lauksaimniecības zemes, bet 10% purvu apmežoti vai izmantoti kūdras ieguvei.

Komanda

  • Letícia Jurema

    Letícia Jurema vairākus gadus darbojusies kā projektu koordinatore starptautiskā vides organizācijā. Viņa ir juriste un vides politikas konsultante. Letícia ir šī projekta starptautiskā koordinatore, kā arī atbildīga par sabiedriskajām attiecībām un politikas jautājumiem.
  • Andreas Herrmann

    Andreas Herrmann pēc izglītības ir ģeoekologs. Pirms šī projekta viņš darbojies Berlīnes Humbolta universitātē, pētot kūdras augsnes un purvu hidroloģiju, īpašu uzmanību pievēršot siltumnīcas efektu izraisošo gāzu dinamikai. Šajā projektā viņš strādā kā Vācijas nacionālais koordinators, kā arī ir atbildīgs par zinātniskajiem jautājumiem.  

Galerija

Sadarbības partneri un līdzfinansētāji

Organizācija dibināta 1899.gadā, pašlaik NABU ir reģistrēti 620 000 biedru. Tā ir viena no lielākajām dabas un vides organizācijām Vācijā. NABU realizē dabas aizsardzības projektus gan vietējā, gan starptautiskā mērogā.

NABU realizē dabas aizsardzības projektus gan vietējā, gan internacionālā līmenī. Viens no NABU galvenajiem mērķiem ir aizsargāt un atjaunot mitrājus. Kopš 2011.gada organizācija veikusi purvu atjaunošanu 12 teritorijās.

Sadarbojoties ar Purvu aizsardzības fondu un citiem ārvalstu partneriem, realizēti arī dažādi pilotprojekti. Kā projekta koordinējošā organizācija NABU atbild par projekta vadību.

Barnim apgabala administrācija ir projekta līdzfinansētājs, kā arī piedalās projekta īstenošanā.

Atsauces

  1. Couwenberg, J & Joosten, H. (2001): Das Beispiel Deutschland. In: Succow, M. & Joosten, H., Landschaftsökologische Moorkunde. Schweizerbart Science Publishers, Stuttgart. S. 409-411.
  2. FCCC – Framework Convention on Climate Change (2015): National greenhouse gas inventory data for the period 1990-2013, Paris. [status: 19.01.2017]
  3. Joosten, H. (2010): The Global Peatland CO2 Picture. Peatland status and drainage related emissions in all countries of the world. Wetlands International, Greifswald.
  1. Joosten, H. (2011): The global peatland CO2 picture. In: Tanneberger, F. & Wichtmann, W. (2011): Carbon credits from peatland rewetting. Climate – biodiversity – land use. Science, policy, implementation and recommendations of a pilot project in Belarus. Stuttgart. pp. 20-30.
  2.  NIR – Nationaler Emissionsbericht (2010): Berechnung der Emissionen aus der deutschen Landwirtschaft – (NIR) 2010 für 2008.  [Stand: 22.01.2017].
  3.  Succow, M. in: Succow, M. & Joosten, H. (2001): Landschaftsökologische Moorkunde. Schweizerbart Science Publishers, Stuttgart.