Zeichenfläche 1binocularsZeichenfläche 1_bogZeichenfläche 1bookZeichenfläche 1_cameraZeichenfläche 1_chartZeichenfläche 1_compassZeichenfläche 1_daylightZeichenfläche 1_dokumentationZeichenfläche 1_dokumentsZeichenfläche 1_fishZeichenfläche 1_flyerZeichenfläche 1_forestZeichenfläche 1_frogZeichenfläche 1_heronZeichenfläche 1_hourglassZeichenfläche 1_mapZeichenfläche 1_meetingZeichenfläche 1_rulerZeichenfläche 1_shovelZeichenfläche 1_speedometerZeichenfläche 1_swampZeichenfläche 1_temperatureZeichenfläche 1_timelineZeichenfläche 1_timerZeichenfläche 1_waterZeichenfläche 1_wave

Apraksts

Purvu atjaunošana Latvijā

Platība: 248 hektāri.
Aizsardzības statuss: NATURA 2000 teritorijas, dabas parks, dabas liegumi, putnu aizsardzībai starptautiski nozīmīga vieta, Ramsāres vieta.
Biotopi: Kaļķaini zāļu purvi (7230),  Dižās aslapes Cladium mariscus audzes ezeros un purvos (7210*),  Pārejas purvi un slīkšņas (7140),  Aktīvi augstie purvi (7110*),  Degradēti augstie purvi, kuros iespējama vai noris dabiskā atjaunošanās (7120).
Klimats: mērenā josla.
Temperatūras: janvārī vidēji -2°C, jūlijā vidēji +18°C.
Nokrišņi: vidēji 500−800 mm/gadā.

Projekta vietas

Latvijā atrodas trīs projekta vietas ar kopējo platību 16 815 hektāri. Purva atjaunošanas darbi tiks veikti aptuveni 248 hektāros. Par projektu atbildīgi četri partneri: Latvijas Universitāte, SIA “E Būvvadība”, nodibinājums “ELM Media” un Engures ezera dabas parka fonds.

Atjaunošanas pasākumi

Dabas liegumos “Augstroze” un “Baltezera purvs” paredzēts izstrādāt dabas aizsardzības plānus. Visās projekta teritorijās plānots uz meliorācijas grāvjiem uzbūvēt aizsprostus, tādējādi atjaunojot purvu dabisko hidroloģisko režīmu, kā arī izcirst koku un krūmu apaugumu nosusināšanas ietekmētā aizaugušā kaļķainā zāļu purvā dabas parkā “Engures ezers”.

Projekta vietas

Dabas liegums “Augstroze”

Kopējā dabas lieguma platība ir 4007,2 hektāri. Projekta ietvaros dabas liegumā plānots veikt biotopu apsaimniekošanas pasākumus 95 hektārus lielā platībā. Aizsargājamā dabas teritorijā ir lielas augsto purvu platības, bet daļa purva ir degradēta – to nelabvēlīgi ietekmējuši grāvji. Nelielās platībās sastopami arī pārejas purvi un Rhynchosporion albae pioniersabiedrības uz mitras kūdras. Dabas lieguma augstajos purvos bieži sastopamas tādas sugas kā, piemēram, rasenes Drosera spp., purva dzērvene Oxycoccus palustris, sfagni Sphagnum spp.

Aktīvi augstie purvi dabas liegumā “Augstroze”
Aktīvi augstie purvi dabas liegumā “Augstroze”. Foto: Līga Strazdiņa.
Meliorācijas grāvji
Meliorācijas grāvji dabas lieguma teritorijā. Foto: Oļģerts Aleksāns.

dabas parks “Engures ezers”

Dabas parka platība ir ​​19 795 hektāri. Projekta ietvaros paredzēta purva biotopu atjaunošana aptuveni 20 hektāru platībā. Engures ezers ir starptautiski nozīmīga putnu vieta, šeit sastopamas tādas retas un aizsargājamas sugas kā grieze Crex crex, mazais ormanītis Porzana parva, lielais dumpis Botaurus stellaris un baltpieres zoss Anser albifrons. Dabas parkā sastopamas daudzas retas un aizsargājamas augu sugas, piemēram, šeit konstatētas 22 no 32 Latvijas savvaļas orhideju sugām. Ap ezeru esošajos zālājos ierīkotas ganības, kur ganās dažādu šķirņu liellopi un zirgi.

Projekta teritorija ir 1,5 kilometrus gara un 2,5 līdz 3 kilometrus plata josla starp ezeru un Rīgas līci. Šeit sastopami biotopi ir Kaļķaini zāļu purvi (7230), Dižās aslapes Cladium mariscus audzes ezeros un purvos (7210*), kā arī Pārejas purvi un slīkšņas  (7140). Nosusināšanas dēļ purvi aizaug ar kokiem un krūmiem, tādējādi izkonkurējot zāļu purviem raksturīgās sugas. Dabas parkam 2011. gadā izstrādāts dabas aizsardzības plāns.

Engures ezera dabas parka kaļķainie zāļu purvi aizaug ar kokiem un krūmiem. Foto: Māra Pakalne.
Primula farinosa
Bezdelīgactiņa Primula farinosa visbiežāk sastopama kaļķainos zāļu purvos. Foto: Māra Pakalne.

Dabas liegums “Baltezera purvs”

Dabas lieguma platība ir 228 hektāri, tā lielāko teritoriju aizņem 5000 gadus vecs purvs un tam blakus esošais ezers. Pārejas purvā sastopamas vairākas orhideju sugas, tā ir trejziedu madaras Galium triflorum vienīgā atradne Kurzemē.  Nosusināšanas ietekmē Baltezera purvs aizaug ar kokiem un krūmiem, kas nomāc pārejas purviem raksturīgo veģetāciju. Teritorijai ir izstrādāts dabas aizsardzības plāns (2005.-2015. gadam), bet šī projekta ietvaros plānots izstrādāt jaunu dabas aizsardzības plānu.

Baltezera purvs
Pārejas purvs dabas liegumā “Baltezera purvs”. Foto: Līga Strazdiņa.
Grāvis dabas lieguma teritorijā
Grāvis dabas lieguma teritorijā. Foto: Oļģerts Aleksāns.

Cilvēks un purvi

Aptuveni 4,9 procentus no Latvijas teritorijas veido purvi. Purvus raksturo dažādas augu sabiedrības un reti un aizsargājami augi, piemēram, orhidejas un grīšļi (5). Aizsargājot purva biotopus, tiks aizsargātas arī augu un dzīvnieku sugas, kas raksturīgas purviem. Latvijas purvos sastopamas arī dažādas putnu sugas, piemēram, mednis Tetrao tetrix,the dzeltenais tārtiņš Pluvialis apricaria, the purva tilbīte Tringa glareola un citas (4).

Purva tipi

Latvijas purvi tiek iedalīti trīs tipos – zemie, augstie un pārejas purvi. Zemie purvi raksturīgi galvenokārt Piejūras zemienei, savukārt augstie un pārejas purvi sastopami visā valsts teritorijā.

Mikroreljefs

Augstajiem purviem ir raksturīgs mikroreljefs ar ciņiem un lāmām. Vairums Latvijas purvu ir veidojušies 10 000 gadus ilgā laikā un to vidējais kūdras slāņa dziļums ir seši metri (4).

Purvu izmantošana agrāk

Purvi Latvijas teritorijā tiek nosusināti kopš 17. gadsimta, kūdru bieži izmantoja kā pakaišus un kurināmo. Purvi nereti tika nosusināti, lai paplašinātu mežu teritorijas. Visvairāk purvu tika nosusināts laikā no 1960. līdz 1980. gadam (1). Mūsdienās meliorācijas grāvju uzturēšana prasa lielus līdzekļus (Latvijas meliorācijas grāvju un kanālu kopgarums: 120 000 kilometri, drenāžas cauruļu kopgarums: 950 000 kilometri) (2).

Purvu izmantošana mūsdienās

Pēdējās desmitgadēs izstrādātās kūdras apjoms Latvijā svārstās no 0,6 līdz 1,2 miljoniem tonnu gadā (3). Daļa no iegūtās kūdras tiek eksportētas uz Vāciju (aptuveni 260 000 tonnu gadā), Itāliju (aptuveni 200 000 tonnu gadā) un Beļģiju (aptuveni 140 000  tonnu gadā) (3).

Purvi un siltumnīcas efekta gāzes

NOSusināšana

Susināšanas ietekme uz purviem Latvijā
NOsusināšanas ietekme uz purviem Latvijā (avots: Barthelmes et al. 2015).

Aptuveni 63% (3,77.5 x 10³ hektāru) Latvijas purvu ir nosusināšanas ietekmēti (1).

Oglekļa bilance un kūdras izmantošana

Latvijas kopējās emisijas
Latvijas kopējās emisijas (avots: Barthelmes et al. 2015)

Aptuveni 64 procentu Latvijas augsto purvu, 58 procentu zemo un 79 procentu pārejas purvu ir ar nosusināšanas pazīmēm, tādējādi ik gadus veidojot aptuveni 3,6 megatonnas CO2 emisiju (Barthelmes et al. 2015). Savukārt, summējot mežu, zālāju, lauksaimniecības zemju un kūdras lauku emisijas, ik gadus tiek emitētas aptuveni 13,5 megatonnas CO2 (1).

Komanda

  • Mara Pakalne - Mire Expert for Latvia

    Māra Pakalne

    Nacionālā koordinatore un purvu eksperte
  • Gunta Sirma - Finanzen

    Gunta Sirmā

    Projekta finanšu konsultante
  • Krisjans Libauers koordiniert die Feldarbeit

    Krišjānis Libauers

    Lauka darbu koordinators
  • Moorexpertin Liga Strazdina

    Līga Strazdiņa

    Purvu eksperte
  • Agnese Priede

    Purvu eksperte, sabiedrisko attiecību speciāliste
  • Sandra Ikauniece Koordinator

    Sandra Ikauniece

    Dabas aizsardzības plāna izstrādes vadītāja
  • Robert Silins - Engure See Nationalpark Koordinator.

    Roberts Šiliņš

    Engures ezera dabas fonda pārstāvis
  • Valters Kinna

    Nodibinājuma “ELM Media” pārstāvis
  • Agris Teivens

    Hidrotehniķis, SIA “E-Būvvadība” pārstāvis

Sadarbības partneri & līdzfinansētāji

Latvijas Universitāte ir dibināta 1919. gadā. Augstskola ir noslēgusi vairāk nekā 500 sadarbības līgumu ERASMUS programmas ietvaros. Latvijas Universitāte līdz šim ir piedalījusies divu LIFE projektu īstenošanā: „Augstie purvi“ (2010–2013) und „Mitrāji“ (2013–2017).

SIA „E-Būvvadība” ir piedalījusies vairākos LIFE projektos kā sadarbības partneris, būvējot aizsprostus uz meliorācijas grāvjiem augstajos purvos.

Nodibinājums „ELM Media” tika izveidots 2007. gadā ar mērķi pievērst sabiedrības uzmanību vides un sociāla rakstura jautājumiem. Organizācija ir piedalījusies septiņu LIFE projektu īstenošanā.

Engures ezera dabas parka fonds dibināts 1998. gadā. Šajā laika posmā dabas parka teritorijā fonds ir īstenojis 15 dabas aizsardzības un biotopu apsaimniekošanas projektus, tostarp arī LIFE projektu, kura ietvaros veikta piekrastes pļavu apsaimniekošana.

Latvijas Vides aizsardzības fonds ir projekta līdzfinansētājs.

Galerija

Atsauces

  1. Barthelmes, A., Couwenberg, J., Risager, M. Tegetmeyer, C. & Joosten, H. (2015): Peatlands and Climate in a Ramsar context. A Nordic-Baltic Perspective. Copenhagen.
  2. Grikitis, E. (o. J.): Latvian drainage plans for 2020. State company „Agriculture Ministry Real Estate“, Head of Drainage Department. (skatīts 17.01.2017.)
  3. Latvijas Kūdras asociācija. Statistika – Latvijas eksports un imports (skatīts 10.04.2018.)
  1. Pakalne M. & Aleksāns O. (2015). Latvia. In: Joosten, H., Tanneberger, F. & Moen, A. (eds.), Mires and peatlands of Europe: Status, distribution, and nature conservation. Schweizerbart Science Publishers, Stuttgart.
  2. Pakalne, M. & Strazdiņa, L. (2013): Raised bog management for the biological diversity conservation in Latvia. Published as a part of EC LIFE+ Project “Restoration of Raised Bog Habitat in the Especially Protected Nature Areas of Latvia”, Riga.