Zeichenfläche 1binoculars Zeichenfläche 1_bog Zeichenfläche 1book Zeichenfläche 1_camera Zeichenfläche 1_chart Zeichenfläche 1_compass Zeichenfläche 1_daylight Zeichenfläche 1_dokumentation Zeichenfläche 1_dokuments Zeichenfläche 1_fish Zeichenfläche 1_flyer Zeichenfläche 1_forest Zeichenfläche 1_frog Zeichenfläche 1_heron Zeichenfläche 1_hourglass Zeichenfläche 1_map Zeichenfläche 1_meeting Zeichenfläche 1_ruler Zeichenfläche 1_shovel Zeichenfläche 1_speedometer Zeichenfläche 1_swamp Zeichenfläche 1_temperature Zeichenfläche 1_timeline Zeichenfläche 1_timer Zeichenfläche 1_water Zeichenfläche 1_wave
Augstroze

Aizsardzības statuss: dabas liegums.
ES aizsargājami biotopi: Aktīvi augstie purvi (7110*), Degradēti augstie purvi, kuros iespējama vai noris dabiskā atjaunošanās (7120), Pārejas purvi un slīkšņas (7140), Rhynchosporion albae pioniersabiedrības uz mitras kūdras vai smiltīm (7150).
Apsaimniekojamās teritorijas platība: 95 hektāri.

Vairāk informācijas
Engures ezera dabas parks

Aizsardzības statuss: dabas parks.
ES aizsargājami biotopi: Kaļķaini zāļu purvi (7230), Dižās aslapes Cladium mariscus audzes ezeros un purvos (7210*), Pārejas purvi un slīkšņas (7140).
Apsaimniekojamās teritorijas platība: 20 hektāri.

Vairāk informācijas
Baltezers purvs

Aizsardzības statuss: dabas liegums.
ES aizsargājami biotopi: Pārejas purvi un slīkšņas (7140).
Apsaimniekojamās teritorijas platība: 133 hektāri.

Vairāk informācijas
Kluki purvs

Aizsardzības statuss: nacionālais parks.
ES aizsargājami biotopi: Purvaini meži (91D0*).
Apsaimniekojamās teritorijas platība: 600 hektāri.

Vairāk informācijas
Cieminskie Błota purvs

Aizsardzības statuss: nacionālais parks.
ES aizsargājami biotopi: Purvaini meži. (91D0*).
Apsaimniekojamās teritorijas platība: 150 hektāri.

Vairāk informācijas
Wielkie Bagno purvs

Aizsardzības statuss: nacionālais parks.
ES aizsargājami biotopi: Purvaini meži. (91D0*).
Apsaimniekojamās teritorijas platība: 600 hektāri.

Vairāk informācijas
Biesenthaler Becken

Aizsardzības statuss: dabas liegums.
ES aizsargājami biotopi: Purvaini meži. (91D0*).
Apsaimniekojamās teritorijas platība: 15,5 hektāri.

Vairāk informācijas
Aukštumala

Aizsardzības statuss: reģionālais parks.
ES aizsargājami biotopi: nav.
Apsaimniekojamās teritorijas platība: 10,2 hektāri.

Vairāk informācijas
Aukstumala purvā
Sachara

Aizsardzības statuss: nav.
ES aizsargājami biotopi:  Degradēti augstie purvi, kuros iespējama vai noris dabiskā atjaunošanās (7120), Pārejas purvi un slīkšņas (7140), Purvaini meži (91D0*).
Apsaimniekojamās teritorijas platība: 92 hektāri.

Vairāk informācijas
Amalvas purvs

Aizsardzības statuss: Daļa no Žuvinta biosfēras rezervāta
ES aizsargājami biotopi: Degradēti augstie purvi, kuros iespējama vai noris dabiskā atjaunošanās (7120)
Apsaimniekojamās teritorijas platība: 214.75 hektāri.

Vairāk informācijas
Plinkšiai

Aizsardzības statuss:  ainavu apvidus.
ES aizsargājami biotopi: Degradēti augstie purvi, kuros iespējama vai noris dabiskā atjaunošanās (7120).
Apsaimniekojamās teritorijas platība: 69 hektāri.

Vairāk informācijas
Puščia

Aizsardzības statuss: dabas liegums.
ES aizsargājami biotopi:  Degradēti augstie purvi, kuros iespējama vai noris dabiskā atjaunošanās (7120), Rhynchosporion albae pioniersabiedrības uz mitras kūdras vai smiltīm (7150).
Apsaimniekojamās teritorijas platība: 78,4 hektāri.

Vairāk informācijas
Suursoo purvs

Aizsardzības statuss: aizsargājamo ainavu apvidus.
ES aizsargājami biotopi: Kaļķaini zāļu purvi (7230), Pārejas purvi un slīkšņas (7140), Aktīvi augstie purvi (7110*), Purvaini meži (91D0*), Staignāju meži (9080*).
Apsaimniekojamās teritorijas platība: 3343 hektāri.

Vairāk informācijas

Life Peat Restore

Purvu atjaunošana, oglekļa emisiju samazināšana

Eiropas Savienība plāno līdz 2030.gadam samazināt siltumnīcas efektu izraisošo gāzu (SEG) emisijas par 40 procentiem. Baltijas valstīs, Polijā un Vācijā ir daudz izstrādātu kūdras lauku un nosusinātu purvu, kas izdala lielu apjomu SEG. Lai samazinātu SEG emisijas, nepieciešams veikt purvu un kūdras lauku atjaunošanu.

Dabiski purvi uzkrāj
ogļskābo gāzi

Dabiskiem purviem ir liela nozīme siltumnīcas efektu izraisošo gāzu uzkrāšanā, purvi glabā aptuveni 30 procentus no oglekļa resursiem. Purvu veģetācija absorbē ogļskābo gāzi no atmosfēras un ar sarežģītu bioloģisku procesu palīdzību ogleklis tiek ieslēgts kūdrā.

Atjaunosim
purvus kopā!

LIFE projekta Peat Restore projekta mērķis ir atjaunot degradētus kūdras laukus un purvus Polijā, Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Vācijā 5300 hektārus lielā platībā, līdztekus atjaunojot arī purvu oglekļa uzkrāšanas funkciju.

Nosusinātu purvu ietekme uz klimatu

Nosusināti purvi un kūdras atradnes izdala lielu apjomu siltumnīcas efektu izraisošās gāzes (SEG). Nosusināšanas ietekmē kūdra mineralizējas, un atmosfērā tiek emitēta ogļskābā gāze (CO2) un slāpekļa oksīds (N2O). Atjaunojot purvus, tiek samazinātas SEG emisijas un atjaunota purvu spēja piesaistīt ogļskābo gāzi.

Purvu veidošanās

Purvi veidojušies pēc ledāja atkāpšanās aptuveni 10 000 gadus ilgā laika periodā. Ledāja kušanas rezultātā ūdens līmenis paaugstinājās, vietām applūdinot lielas platības. Reljefa pazeminājumos izveidojās purvi.

Projekta partnervalstis

Nosusināti purvi emitē SEG

Eiropas ziemeļu un ziemeļaustrumu daļai raksturīgas lielas purvu platības, kur kūdras slāņa biezums var sasniegt vairākus metrus. Kūdras ieguves, kā arī lauksaimniecības un mežsaimniecības intensifikācijas rezultātā liela daļa no purviem ir nosusināšanas ietekmēti. Globālā mērogā Polija un Baltijas valstis ir viens no reģioniem, kur no degradētiem purviem un izstrādātiem kūdras laukiem tiek emitēts liels apjoms siltumnīcas efektu izraisošās gāzes (SEG) (Joosten 2010). Arī Vācijā globālā mērogā ir salīdzinoši daudz degradētu purvu.

Fakti par klimatu

Projekta mērķi

Purvu atjaunošana

Viens no projekta galvenajiem mērķiem ir degradētu purvu un kūdras atradņu atjaunošana, līdztekus atjaunojot arī purvu oglekļa uzkrāšanas funkciju.

http://ec.europa.eu/clima/policies/strategies/2030_de

 

Atjaunošanas pasākumi

Lai atjaunotu susināšanas ietekmētu purvu, uz meliorācijas grāvjiem nepieciešams izbūvēt aizsprostus vai grāvjus aizbērt. Nosusināti purvi bieži aizaug ar kokiem un krūmiem, tāpēc daļā no projekta teritorijām plānota koku un krūmu izciršana.

Bioloģiskā daudzveidība

Atjaunotie purvi ir nozīmīga dzīvotne daudz dažādām purviem raksturīgām augu un dzīvnieku sugām.

Monitorings

Projekta ietvaros teritorijās plānots monitorēt siltumnīcas efektu izraisošo gāzu daudzumu, ko emitē dažāda tipa purvi, veikt biotopu kartēšanu un monitoringu, kā arī sekot līdzi gruntsūdens līmeņa izmaiņām. Projekta rezultātus plānots apkopot purvu atjaunošanas vadlīnijās.

Atsauces

  • Barthelmes, A., Couwenberg, J., Risager, M. Tegetmeyer, C. & Joosten, H. (2015): Peatlands and Climate in a Ramsar context. A Nordic-Baltic Perspective. Copenhagen.
  • Cris, R. Buckmaster, S. Bain, C. Reed, M. (Eds) (2014): Global Peatland Restoration demonstrating SUCCESS. IUCN UK National Committee Peatland Programme, Edinburgh. [Stand: 17.01.2017]
  • FCCC – Framework Convention on Climate Change (2015): National greenhouse gas inventory data for the period 1990-2013, Paris. [Stand 19.01.2017]
  • Fourth National Communication under the UN FCCC: in Worldbank (o. J.): Polands Greenhouse gas emissions. [Stand: 19.01.2017].
  • Joosten, H. (2010): The Global Peatland CO2 Picture. Peatland status and drainage related emissions in all countries of the world. Wetlands International, Greifswald.
  • NIR – Nationaler Emissionsbericht (2010): Berechnung der Emissionen aus der deutschen Landwirtschaft – (NIR) 2010 für 2008. [Stand: 22.01.2017].
  • Sachverständigenrat für Umweltfragen – SRU (2012): Umweltgutachten 2012. Verantwortung in einer begrenzten Welt. Erich Schmidt Verlag. [Stand: 13.02.2017]
  • Succow, M. (2012): Bedeutung, Funktion und Zustand der Moore in Niedersachsen. Podiumsdiskussion Moorschutz in Niedersachsen. [Stand: 13.02.2017]