Zeichenfläche 1binocularsZeichenfläche 1_bogZeichenfläche 1bookZeichenfläche 1_cameraZeichenfläche 1_chartZeichenfläche 1_compassZeichenfläche 1_daylightZeichenfläche 1_dokumentationZeichenfläche 1_dokumentsZeichenfläche 1_fishZeichenfläche 1_flyerZeichenfläche 1_forestZeichenfläche 1_frogZeichenfläche 1_heronZeichenfläche 1_hourglassZeichenfläche 1_mapZeichenfläche 1_meetingZeichenfläche 1_rulerZeichenfläche 1_shovelZeichenfläche 1_speedometerZeichenfläche 1_swampZeichenfläche 1_temperatureZeichenfläche 1_timelineZeichenfläche 1_timerZeichenfläche 1_waterZeichenfläche 1_wave

Polija

Home / Life Peat Restore / Polija

Apraksts

Purvu atjaunošana Polijā

Platība: 1350 hektāri.
Aizsardzības statuss: NATURA 2000 teritorija, Ramsāres vieta, starptautiski nozīmīga teritorija putnu aizsardzībai.
Biotopi: Aktīvi augstie purvi (7110*), Degradēti augstie purvi, kuros iespējama vai noris dabiskā atjaunošanās (7120), Purvaini meži (91D0*).
Klimats: mērenā josla.
Temperatūras: janvārī vidēji -2,8°C,  jūlijā vidēji 19 °C.
Nokrišņi: vidēji 652 mm/gadā.

Projekta vietas

Projekta vietas atrodas Slowinski nacionālajā parkā. Partneris Klub Przyrodników ir atbildīgs par biotopu apsaimniekošanu un atjaunošanu. Šeit sastopami gan aktīvi augstie purvi, gan degradēti augstie purvi, kā arī purvaini meži. Purvos ir veikti nosusināšanas pasākumi, vietām iegūta kūdra. Teritorija sadalīta trijās projekta vietās – Kluki (A) un Cieminskie Błota (B), kur dominē purvaini meži, kā arī Wielkie Bloto purvs (C), ar bērzu un priežu mežiem un degradētu Bloto purvu, kur tiek veikta kūdras ieguve.

Atjaunošanas pasākumi

Projekta teritorijās plānots ierīkot 214 koka un kūdras dambjus, tādējādi atjaunojot purva dabisko hidroloģisko režīmu un tam raksturīgo veģetāciju. Aizaugušajās purva platībās koku un krūmu stāvs tiks novākts, jo koki izmanto purvā esošo ūdeni. Papildus tam tiks aizvākta veģetācija, kas nav raksturīga purviem, to izmantojot grāvju aizbēršanā.

 

Cilvēks un purvi

Purvi aizņem četrus procentus no Polijas teritorijas, tie koncentrēti valsts ziemeļos un centrālajā daļā. Aptuveni 92% no purviem ir zemā tipa, savukārt pārejas un augstā tipa purvi sastopami ļoti reti (6).

Purvu izmantošana

Pēc II pasaules kara kūdras ieguve Polijā paplašinājās. Kūdra galvenokārt tika izmantota kā kurināmais (10). 20. gadsimta 60. un 70. gados pieauga nosusināto purvu platības (7). Mūsdienās kūdra tiek izmantota lauksaimniecībā un dārzkopībā (10).

Purvu izmantošana mūsdienās

Aprēķināts, ka 84% Polijas purvu ir nosusināti. Aptuveni 202 000 hektārus lielā platībā jeb 16% joprojām notiek kūdras uzkrāšanās (2,6). Trīs ceturtdaļas no nosusinātajiem purviem tiek izmantotas kā lauksaimniecības zemes, viena ceturtdaļa purvu ir apmežota (1). Kūdra tiek iegūta 3 300 hektāru platībā (9).

Purvi un siltumnīcas efekta gāzes

NOSusināšana

Aptuveni 84% no Polijas purviem ir degradēti (2).

Oglekļa bilance un kūdras izmantošana

emisijas polija
Polijas kopējās emisijas (pēc Joosten 2010, Fourth National Communication under the UN FCCC).

Ik gadus Polija veido 23,5 megatonnas CO2 emisiju. Salīdzinot ar citām valstīm, Polijas purvi emitē lielu apjomu CO2, tādējādi ierindojot Poliju vienpadsmitajā vietā pasaules mērogā (4). Aprēķināts, ka viens hektārs nosusināta purva emitē 0,75 tonnas CO2 (5).

Komanda

  • Pawel Pawlaczyk

    Pawel Pawlaczyk ir projekta nacionālais koordinators Polijā ar vairāk nekā 25 gadu pieredzi dabas aizsardzībā.

  • Magdalena Makles

    Magdalena Makles ir atbildīga par publiskajiem iepirkumiem un projekta finanšu vadību.

  • Katarzyna Bociąg

    Dr. Katarzyna Bociąg ir augu ekoloģe un hidrobioloģe ar ilggadīgu akadēmisku pieredzi. Viņa daudzus gadus strādājusi Pomerānijā, risinot dažādus ūdeņu un mitrāju aizsardzības jautājumus. Kopš 2010.gada viņa vada dabaszinātņu laboratoriju “Pro Natura Pro Homini”.

  • Krzysztof Gos

    Dr. Krzysztof Gos ir botāniķis un augu ekologs, kura pamatdarbs ir Gdaņskas Universitātes Bioloģijas fakultāte. Viņš ir specializējies brioloģijā, purvu veģetācijā un ūdeņu un mitrāju aizsardzībā. Projekta komandā viņš sagatavo dokumentāciju un rekomendācijas ekosistēmu aizsardzības rīcībām.

  • Izabela Chlost

    Dr. Izabela Chlost ir Zemes zinātņu doktore, specializējusies hidroloģijā. Viņas pamatdarbs ir Gdaņskas Universitātes Hidroloģijas departaments. Viņas pētnieciskās intereses ir galvenokārt ūdeņu apsaimniekošana, vides aizsardzība un palieņu līdzenumu hidroloģiskais režīms kontaktzonā starp sauszemi un jūru.

  • Roman Cieśliński

    Dr. Roman Cieśliński ir asociētais profesors Gdaņskas universitātes Hidrobioloģijas fakultātē. Viņš ir vairāk nekā 250 zinātnisko publikāciju autors, piedalījies vairāk nekā 40 pētniecības projektos. Šajā LIFE projektā R. Cieśliński atbildīgs par hidroloģisko monitoringu.

  • Jolanta Kujawa-Pawlaczyk

    Dr. Jolanta Kujawa-Pawlaczyk strādā Ādama Mickēviča universitātes Poznaņā Augu taksonomijas fakultātē. Viņas galvenā pētījumu tēma ir mitrāji. J. Kujawa-Pawlaczyk ir projekta purvu stratigrāfijas eksperte.

Sadarbības partneri & līdzfinansētāji

The Klub Przyrodników (Polijas Naturālistu klubs) ir nevalstiska organizācija, kas nodarbojas ar dabas aizsardzību. Viena no galvenajām viņu darbības jomām ir kompleksu dabas aizsardzības programmu īstenošana. Klubs īstenojis projektus, kuru ietvaros uzbūvēti aptuveni 1000 aizsprostu, tādējādi atjaunojot ap 10 000 hektāru purvu. Šai organizācijai ir samērā plaša pieredze LIFE programmas finansēto projektu īstenošanā. Līdz šim īstenoti divi LIFE projekti, bet vēl divi tiek ieviesti pašlaik.

Dabas aizsardzības un ūdens apsaimniekošanas reģionālais fonds ir viens no projekta līdzfinansētājiem.

Baltijas jūras fonds ir projekta LIFE Peat Restore līdzfinansētājs.

Galerija

Atsauces

  1. Bragg, O. & Lindsay, R. (Eds.) (2003): Strategy and Action Plan for Mire
  2. Cris, R. Buckmaster, S. Bain, C. Reed, M. (Eds) (2014): Global Peatland Restoration demonstrating SUCCESS. IUCN UK National Committee Peatland Programme, Edinburgh. [Stand: 17.01.2017]
  3. Fourth National Communication under the UN FCCC: in Worldbank (o.J.): Polands Greenhouse gas emissions. [Stand: 19.01.2017].
  4. Joosten, H. (2010): The Global Peatland CO2 Picture. Peatland status and drainage related emissions in all countries of the world. Wetlands International, Greifswald.
  5. Joosten, H. (2011): The Global Peatland CO2 Picture. In: Tanneberger, F. & Wichtmann, W. (2011): Carbon credits from peatland rewetting. Climate – biodiversity – land use. Science, policy, implementation and recommendations of a pilot project in Belarus. Stuttgart. S. 20-30.
  1. Joosten, H., Tapio-Biström, M.-L., Tol, S. (Eds.) (2012): Peatlands – guidance for climate change mitigation through conservation, rehabilitation and sustainable use. Mitigation of climate change in agriculture series 5, publishes by the Food and Agriculture Organization of the United Nations and Wetland International, Rome.
  2. Niewiarowski, W. & Kot, Ł. (2011): Delimitation and characteristics of natural landscapes of the Chełmno-Dobrzyń Lakeland, Urszulewo Plain and the neighbouring Vistula and Drwęca Valleys. Geographia Polonica 84(1): 33–59.
  3. Peatland Conservation in Central Europe. Wetlands International, Wageningen, The Netherlands. vi + 94 pp.
  4. Wichtmann, W., Schröder, C., Joosten, H. (Hrsg.) (2016): Paludikultur – Bewirtschaftung nasser Moore. Klimaschutz, Biodiversität, regionale Wertschöpfung.
  5. World Energy Council (2013): World Energy Resources: Peat. [Stand: 24.01.2017]