2018.gadā LIFE Peat Restore projektā notikusi būtiska virzība uz priekšu. Visās projekta teritorijās piecās valstīs ir uzsākts veģetācijas un ūdens līmeņa monitorings, veicot automātiskus mērījumus urbumos, kas ļauj veikt biežus un precīzus mērījumus. Monitoringa dati ir būtiski siltumnīcas efekta gāzu (SEG) emisiju un globālā pasiltināšanās potenciāla aprēķinos. Papildus GEST pieejas izmantošanai, kas ļauj novērtēt SEG emisijas, aprēķinot tās noteiktiem kūdrāju veģetācijas tipiem, 2018.gadā LIFE Peat Restore projektā uzsākti arī instrumentālie SEG mērījumi. SEG mērījumos tiek izmantotas caurspīdīgas un aptumšotas kameras (vairāk par GEST un SEG mērījumiem var lasīt šeit).

LIFE Peat Restore eksperti visās piecās projekta dalībvalstīs 2017. un 2018.gada vasaras pavadījuši, inventarizējot un kartējot veģetācijas tipus projekta teritorijās. Tā rezultātā radītas GEST tipu (veģetācijas tipu) kartes visām projekta teritorijām.

No 2018.gada 22. līdz 26.oktobrim Viļņā tikās projekta partneri, kas iesaistīti SEG emisiju novērtēšanā un atbildīgi par monitoringu – Latvijas Universitātes, NABU, Tallinas Universitātes, Lietuvas Dabas fonda un Klub Przyrodników (Polija) pārstāvji. Tikšanos organizēja Lietuvas Dabas fonds. Visas nedēļas garumā noritēja auglīgas diskusijas. Daudz laika tika veltīts GEST tipu noteikšanai un precizēšanai katrā projekta teritorijā. Katrs projekta partneris demonstrēja inventarizācijas rezultātus un apsprieda ar kolēģiem pirmējos SEG emisiju aprēķinu rezultātus, kas balstīti GEST tipu katalogā. Īpaša uzmanība tika veltīta tam, lai pareizi aprēķinātu oglekļa uzkrāšanu koku biomasā, kas veido nozīmīgu daļu kopējā oglekļa bilancē. Tikšanās laikā tika interkalibrēti pirmējie rezultāti un izpratne, kas pēc tam ļāva precizēt iegūtos rezultātus. Viļņas tikšanās bija nozīmīga vienotas izpratnes veidošanai par izmantotajiem parametriem SEG emisiju aprēķinos. Izmantojot lauka inventarizācijās iegūtos datus, tika aprēķināta katras projekta teritorijas oglekļa bilance, ņemot vērā dažādus iespējamos ekosistēmas attīstības scenārijus pēc hidroloģiskā režīma atjaunošanas un citiem plānotajiem apsaimniekošanas pasākumiem.

Tika pieņemts, ka, ja degradētie kūdrāji paliks pašreizējā stāvoklī bez ekosistēmas atjaunošanas, to var uzskatīt par “bāzes” situāciju un atskaites punktu pārmaiņu novērtēšanai. Šādā gadījumā SEG emisijas saglabātos relatīvi maz mainīgas vismaz nākamos 30–50 gadus. Turpretī, veicot ekosistēmas atjaunošanu, t. i., atjaunojot kūdrāja dabisko hidroloģisko režīmu, sagaidāms, ka SEG emisijas aptuveni 30–50 gadu laikā samazināsies. Pašlaik projekta eksperti strādā, lai pabeigtu aprēķinus, kas drīzumā tiks publicēti.

Viļņas tikšanās laikā arī tika interkalibrēti SEG instrumentālie mērījumi, ko veic speciālisti no Vācijas, Latvijas un Igaunijas.