Zeichenfläche 1binoculars Zeichenfläche 1_bog Zeichenfläche 1book Zeichenfläche 1_camera Zeichenfläche 1_chart Zeichenfläche 1_compass Zeichenfläche 1_daylight Zeichenfläche 1_dokumentation Zeichenfläche 1_dokuments Zeichenfläche 1_fish Zeichenfläche 1_flyer Zeichenfläche 1_forest Zeichenfläche 1_frog Zeichenfläche 1_heron Zeichenfläche 1_hourglass Zeichenfläche 1_map Zeichenfläche 1_meeting Zeichenfläche 1_ruler Zeichenfläche 1_shovel Zeichenfläche 1_speedometer Zeichenfläche 1_swamp Zeichenfläche 1_temperature Zeichenfläche 1_timeline Zeichenfläche 1_timer Zeichenfläche 1_water Zeichenfläche 1_wave

Latvijas projekta teritorijās ierīkotas siltumnīcas efekta gāzu mērījumu vietas

2018. gada augustā LIFE Peat Restore projekta teritorijās Latvijā – dabas parkā “Engures ezers”, kā arī dabas liegumos “Baltezera purvs” un “Augstroze” – ir ierīkotas siltumnīcas efekta gāzu (SEG) instrumentālo mērījumu vietas. SEG monitorings nepieciešams, lai objektīvi novērtētu pašreizējo stāvokli – pirms purvu ekosistēmu atjaunošanas – un pēc grāvju aizsprostošanas un citiem apsaimniekošanas darbiem. Tādā veidā varēs objektīvi novērtēt projekta ieguldījumu SEG emisiju mazināšanā.

Pastāvīgo novērojumu vietu sagatavošanā un ierīkošanā iesaistījušies projekta pārstāvji no Latvijas Universitātes, kā arī Latvijas Lauksaimniecības universitātes pētnieces Ingas Grīnfeldes vadībā, kas turpmāk projekta laikā veiks SEG mērījumus divreiz mēnesī. SEG mērījumu vietas palīdzēja ierīkot un konsultēja projekta pārstāvis Andreass Hermans no NABU, projekta vadošās organizācijas Vācijā, kā arī mērierīču ražotāja pārstāvji no Spānijas. Pēc vienotas metodikas novērojumi tiks veikti visās piecās projekta valstīs.

 

Andreass Hermans (no kreisās) un projekta hidroģeologs Oļģerts Aleksāns. Foto: Dacīte Beķere.

SEG mērījumos tiek izmantota kameru metode ar iekārtu Picarro G2508, kas ļauj mērījumus veikt lauka apstākļos, analizējot gāzi tieši no kameras, ar vienas sekundes intervālu nosakot ogļskābās gāzes (CO2), metāna (CH4) un dislāpekļa oksīda (N2O), koncentrācijas. Pabeidzot mērījumu kamerā, tiek aprēķināts emisiju apjoms katrai gāzei. Mērījumi tiek veikti uz speciāli ierīkotām pamatnēm, izmantojot caurspīdīgas un aptumšotas kameras, katrā purvā trīs parauglaukumos. Lai novērstu nejaušas blakus ietekmes, ierīkotas laipas, kas ļauj piekļūt mērījumu vietām, neradot nevēlamu ietekmi uz augāju un novēršot kļūdas izmērītajā gāzu emisiju apjomā. Mērījumi ļaus novērtēt, kā mainās SEG emisijas pēc purvu atjaunošanas – ūdens līmeņa stabilizēšanas.

Aparatūras sagatavošana darbam. Foto: Dacīte Beķere.

Paralēli tiešajiem SEG mērījumiem, izmantojot speciālos mērinstrumentus, projektā tiek izmantota tā sauktā GEST (Greenhouse Gas Emission Site Types) pieeja – netieša SEG emisiju novērtējuma metode. Tas nozīmē, ka nenotiek instrumentāli mērījumi, bet SEG emisijas un globālās pasiltināšanās potenciālu aprēķina, izmantojot veģetācijas tipu kartējumu. Katra augu sabiedrība atbilst noteiktam GEST tipam. Šī ir nesen izstrādāta, Eiropā pagaidām vēl maz izmantota pieeja. Salīdzinot ar tiešajiem mērījumiem, GEST pieeja ir relatīvi ātra un lēta. Tā kā projekts ietver arī šai pieejai jaunus veģetācijas tipus, kas konstatēti gan Latvijā, gan pārējās projekta dalībvalstīs, metode tiks aprobēta un papildināta ar jauniem GEST tipiem. Tādējādi GEST pieejas turpmākas izmantošanas iespējas kļūs plašākas.

Abu pieeju izmantošana ļaus gan novērtēt ūdens līmeņa stabilizēšanas lomu SEG emisiju mazināšanā, gan salīdzināt abas novērtēšanas metodes un to efektivitāti, kā arī izmantošanas iespējas dažādos apstākļos.

Sekmīgi izdevies veikt pirmos mērījumus! Foto: Dacīte Beķere.