Lai samazinātu ūdens noplūdi pa grāvjiem, kas savieno kaļķainos zāļu purvus ar Engures ezera krastu, 2020. gada novembrī dabas parkā “Engures ezers” Lepstes lāmas apkārtnē veikti ūdens līmeņa stabilizēšanas pasākumi, divos grāvjos ievietojot plastikāta aizsprostus jeb rievsienas.
Dabas parkam “Engures ezers” 2018. gadā izstrādāts Purvu apsaimniekošanas plāns, lai plānotu mērķtiecīgu Latvijas mērogā nozīmīgo purvu biotopu apsaimniekošanu un saglabāšanu Engures ezera austrumu piekrastē (https://drive.google.com/file/d/1QkOXc9vx1Sc9-yd-WdaOAZ4Ldc0eTmEc/view). Teritorijā kaļķainie zāļu purvi, tostarp arī dižās aslapes audzes, dažādā aizaugšanas pakāpē aizņem līdz 270 hektāriem, kas ir aptuveni 24% no kopējās Latvijas kaļķaino zāļu purvu (biotopu 7210* Dižās aslapes Cladium mariscus audzes ezeros un purvos un 7230 Kaļķaini zāļu purvi kopā) platības. Dabas parka ziemeļu daļā ap Lepstes lāmu (Dienvidlāmu) un teritorijā uz austrumiem no lāmas izveidots mikroliegums kaļķainu zāļu purvu ar rūsgano melnceri aizsardzībai.
Engures ezera dabas parks ir cilvēka darbības veidota – ezerdobe lielās platībās ap mūsdienu ezeru atsegta, 1842. gadā izrokot un vēlāk, 1899.–1900. gadā, paplašinot Mērsraga kanālu un tādējādi pazeminot ezera līmeni par 1,5–2 metriem. Lai teritoriju nosusinātu un padarītu kaut cik izmantojamu ganībām un siena ieguvei, izrakti grāvji (līdz 90 m gari, 0,5 m dziļi un 2 m plati). Kopumā ezera austrumu piekraste apsaimniekota ekstensīvi, un tajā nav bijusi būtiska cilvēka ietekme. Tomēr ganīšana atstāja ietekmi uz kaļķaino zāļu purvu veidošanos un saglabāšanos līdz mūsdienām. Pēc ganīšanas pārtraukšanas daļa kaļķaino zāļu purvu jau aizauguši ar mežu un liela daļa turpina aizaugt.
Aizaugšanu sekmē arī strauja ūdens aizplūšana pa grāvjiem. Teritorijā gruntsūdens līmenis papildinās gan no atmosfēras nokrišņiem, gan no virszemes ūdeņiem, kā arī no gruntsūdens līmenī no zemāk esošā ūdens horizonta. Lai stabilizētu ūdens līmeni un mazinātu grāvju ietekmi, ierīkotas divas plastikāta rievsienas. Par darbu veikšanu bija atbildīgs LIFE “Peat Restore” projekta sadarbības partneris SIA “E Būvvadība”.
Būvdarbu laikā plastmasas rievsienas iedziļinātas gruntī, izmantojot maza izmēra ekskavatoru, kas sagatavoja nelielu platību būvniecības darbiem. Vispirms izrakta tranšeja līdz 0,5 m dziļumam visā topošā dambja garumā (10,2 m un 15,3 m plati). Rievsienu posmi iespiesti ar ekskavatora kausu līdz nepieciešamajam dziļumam – 1,3 m dambja malās un 1,8 m dambja vidū. Virs zemes dambja augstums ir 0,2 m ar izveidotu ūdens pārteci dambja vidusdaļā. Lai nodrošinātu rievsienu noturību pret savērpšanos un sagāzumu, vidusdaļā visi posmi savienoti ar koka dēļiem. Rievsienu augšpuse nostiprināta un savienota ar tam paredzētu plastmasas nosedzošo elementu. Mežā koku ciršanas darbi nebija nepieciešami, tikai nelielu krūmu apauguma aizvākšana, lai nodrošinātu ekskavatora piekļuvi rievsienu izbūves vietām. Apsaimniekošanas pasākumu sekmes tiks novērotas, veicot pastāvīgu hidroloģisko monitoringu.
