2017.gada pirmajā pusē uzsākta divu projekta teritoriju – dabas lieguma “Baltezera purvs” un “Augstroze” – dabas aizsardzības plānu izstrāde. Plānu izstrādes ietvaros tiek veikta detalizēta abu teritoriju izpēte un plānoti mitrāju ekosistēmu un citu dabas vērtību atjaunošanai un saglabāšanai nepieciešamie darbi.
2017.gada 18. augustā Brocēnos notika dabas lieguma “Baltezera purvs” pirmā uzraudzības grupas sanāksme. Tajā plāna izstrādes vadītāja Gundega Freimane un iesaistītie eksperti iepazīstināja uzraudzības grupas dalībniekus un interesentus ar pirmajiem teritorijas izpētes rezultātiem. Teritoriju apsekojusi purvu un mežu biotopu eksperte Līga Strazdiņa, saldūdeņu biotopu eksperte Laura Grīnberga, ornitologs Helmuts Hofmanis un hidrologs Oļģerts Aleksāns.
Dabas aizsardzības plāna uzraudzības grupas sanāksme. Foto: Māra Pakalne.
Pašlaik ir precizēta informācija par dabas liegumā sastopamajām dabas vērtībām un to aizsardzības stāvokli. 2017. gada vasarā teritorijā konstatēti septiņi Eiropas Savienības nozīmes biotopu veidi: Ezeri ar oligotrofām līdz mezotrofām augu sabiedrībām (3130), Pārejas purvi un slīkšņas (7140), Veci vai dabiski boreāli meži (9010*), Veci jaukti platlapju meži (9020*), Lakstaugiem bagāti egļu meži (9050), Purvaini meži (91D0*) un Aluviāli meži (91E0*). Dabas liegumā nozīmīgākie biotopi, kuru saglabāšanai un atjaunošanai jāpievērš galvenā uzmanība, ir pārejas purvs un mezotrofais ezers.
Teritorijā ir daudz retu, aizsargājamu augu sugu. No tām nozīmīgākas ir mušu ofrīda Ophyris insectifera (Latvijā tikai trīs atradnes), Īrijas merkija Moerckia hibernica (Latvijā tikai 3–4 atradnes), bagātīga trejziedu madaras Galium triflorum, kā arī gludsporu ezerene Isoëtes lacustris (viena no divām atradnēm Kurzemē). Īrijas merkija Baltezera purvā atrasta pirmoreiz. Lai gan teritorija nav putniem īpaši nozīmīga, tomēr tajā konstatētas vairākas aizsargājamas putnu sugas, tostarp, piemēram, mežirbe Bonasa bonasia, rubenis Tetrao tetrix, melnā dzilna Dryocopus martius, mazais mušķērājs Ficedula parva, apodziņš Glaucidium passerinum u. c.
Īrijas merkija Baltezera purvā konstatēta pirmo reizi – tā ir Latvijai jauna atradne. Līdz šim bija zināmas 3–4 šīs sugas atradnes visā valstī. Suga ir ļoti reta un ierakstīta Latvijas Sarkanās grāmatas 1. kategorijā. Foto: Līga Strazdiņa.
Mušu ofrīda, kas Baltezera purvā veido samērā daudzskaitlīgu populāciju, Latvijā ir ļoti reta, kopumā zināma tikai trīs atradnēs. Foto: Agnese Priede.
No bioloģiskās daudzveidības viedokļa teritorija ir interesanta, tomēr stipri ietekmēta. To būtiski pārveidojusi nosusināšana. Pirmie grāvji purvā izrakti jau 20. gs. pirmajā pusē – spriežot pēc arhīvos atrastajām kartēm, purvs bijis daļēji sagrāvjots jau 20. gs. 30. gados. Tomēr lielāko ietekmi atstājuši vēlāk, 20. gs. 60. gados, izraktie kontūrgrāvji, kas turpina nosusināt purvu arī mūsdienās. Eksperti lēš, ka pēdējā pusgadsimta laikā nosusināšanas dēļ atklātais purvs sarucis vismaz uz pusi, tam aizaugot ar mežu.
Purva hidroloģiskā izpēte vēl turpinās. Sanāksmē tika parādītas iespējamās grāvju aizsprostu atrašanās vietas uz novadgrāvjiem, tomēr tās tuvāko mēnešu laikā tiks precizētas, ņemot vērā topogrāfiskās uzmērīšanas datus un hidroloģiskās modelēšanas rezultātus. Teritorijas hidroloģiskajā izpētē tiek izmantota ģeoloģiskā informācija, attālās izpētes dati (digitālie virsmas attēli) un apsekojumi dabā. Drīzumā tiks izveidotas ūdens līmeņa monitoringa akas, kas ļaus novērtēt ūdens līmeņa svārstības pirms un pēc hidroloģiskā režīma atjaunošanas. Kopā ar veģetācijas un siltumnīcas efektu izraisošo gāzu monitoringu tas ļaus spriest par pārmaiņām purvā, ko radīs grāvju aizsprostošana.
Viens no grāvjiem Baltezera purva perifērijā, kas rada degradējošu ietekmi. Foto: Agnese Priede.
Iespējams, Baltezera purvu ietekmējuši arī tuvumā esošās cementa ražotnes putekļi, kas tur varēja izsēsties 20. gs. otrajā pusē un beigās, radot būtiskas pārmaiņas purva vidē un līdz ar to purva augājā. Lai arī šī ietekme ir jau notikusi un vairs nav padarāma par nebijušu, tā varētu būt nozīmīga purva pašreizējā stāvokļa un kopsakarību izvērtēšanā. Uzraudzības grupas sanāksmē eksperti vienojās pievērst tam vērību. Par purva un mežu degradāciju liecina arī vairāku invazīvu augu sugu klātbūtne, kurām labvēlīgus apstākļus radījusi nosusināšana.
Nozīmīgs ietekmējošs faktors teritorijā ir bebri, kas radījuši pārpurvošanos pirms dabas lieguma nodibināšanas izveidotajās meža kailcirtēs. Bebru ieviešanos veicinājis plašai grāvju tīkls, kas rada šai zīdītāju sugai piemērotus apstākļus. Visticamāk, tieši bebru darbības dēļ Baltezerā ir svārstīgs ūdens līmenis, kas nelabvēlīgi ietekmē ezera ekoloģisko stāvokli, sekmējot barības vielu pieaugumu. Tas var apdraudēt arī gludsporu ezereni, kuras atradne šajā teritorijā gan pagaidām ir vitāla un dzīvotspējīga.
Uzraudzības grupas ietvaros notika diskusija, tostarp izbraukumā dabā, par atpūtas vietas atjaunošanu un uzturēšanu Baltezera austrumu krastā. Tomēr gala lēmums vēl netika pieņemts. Atpūtas vietas un piebraukšanas iespēju atjaunošana saistīta ar potenciālu apdraudējumu ezerā sastopamajai gludsporu ezerenei, tāpēc šāda rīcība vispirms ir rūpīgi izvērtējama gan no ietekmes, gan atpūtas vietas apsaimniekošanas iespēju viedokļa.
Kopumā izpēte nesusi jaunas zināšanas par šo visas Latvijas mērogā neparasto, savdabīgo teritoriju. Eksperti turpina darbu pie datu apkopošanas un ieteikumu izstrādes, kas tiks ietverti dabas aizsardzības plānā. Paredzams, ka plāns būs gatavs apstiprināšanai 2018. gada pirmajā pusē.
Sanāksmes prezentācijas pieejamas šeit:
G. Freimane. Pārskats par teritoriju. Putni.