Latvijas LIFE Peat Restore projekta purvu teritorijām ir gatavi un atbildīgajās institūcijās saskaņoti aizsprostu būves tehniskie projekti. Pēc putnu ligzdošanas miera perioda šīs vasaras beigās augustā visās projekta teritorijās tiks uzsākti purvu hidroloģiskā režīma atjaunošanas darbi.
Pirms darbu uzsākšanas projekta partneru “E Būvvadība” un Latvijas Universitātes eksperti vēlreiz rūpīgi apsekojuši teritorijas, iezīmējot aizsprostu vietas un piekļuves ceļus. Detalizēti apspriesti darbu izpildes praktiskie aspekti. Lielākajai daļai plānoto aizsprostu vietu nav iespējams piebraukt pa ceļiem. Tāpēc tehnikas pārvietošanai tiks izmantotas galvenokārt meža stigas un grāvju malas. Visi aizsprosti tiks būvēti, izmantojot vieglas tehnikas vienības, kas rada iespējami mazu spiedienu uz augsni, lai netiktu bojāta augsne un zemsedze. Darbu izpildē paredzēts izmantot iepriekšējo projektu pieredzi, lai rezultāts būtu kvalitatīvs un ilgstpējīgs.
Atbilstoši hidroģeoloģiskās modelēšanas rezultātiem, paredzams, ka, uzbūvējot aizsprostus uz grāvjiem optimālajās vietās, labvēlīga ietekme tiks panākta vismaz 86 ha purva dabas parkā “Engures ezers”, vismaz 148 ha dabas liegumā “Augstroze” un vismaz 40 ha dabas liegumā “Baltezera purvs”. Dabas parkā “Engures ezers” paredzēts uzbūvēt divus aizsprostus, dabas liegumā “Augstroze” – 25, bet dabas liegumā “Baltezera purvs” – astoņus.
Aizsprostu skaits noteikts hidroģeoloģiskās modelēšanas rezultātā, ņemot vērā sateces baseinu, grāvju blīvumu un ietekmes zonu un citus apstākļus. Aizsprosti detalizēti pamatoti projekta teritoriju dabas aizsardzības un apsaimniekošanas plānos. Engures ezera piekrastē paredzēts izmantot plastikāta rievsienas, jo grāvji izrakti minerālaugsnē. Pārējās divās teritorijās tiks būvēti kūdras aizsprosti, izmantojot turpat blakus grāvjiem no purva virsas noņemtu kūdru. Darbi tiek plānoti tā, lai būvniecības radītā ietekme būtu minimāla un īslaicīga.
Tas nozīmē, ka šajās platībās tiks novērsta un mazināta grāvju ietekme. Paredzams, ka dažu gadu laikā mazināsies nosusinātiem purviem raksturīgās izteiktās ūdens līmeņa svārstības. To, cik ātri tiks panākts gaidītais rezultāts, ietekmēs arī nākamo gadu hidrometeoroloģiskie apstākļi, galvenokārt nokrišņu daudzums un tā izlīdzinātība gada griezumā. Hidroloģiskā režīma atjaunošanas rezultātā tiks panākta purva ekosistēmas dabisko funkciju atjaunošanās, t. i., ūdens un oglekļa aprites regulēšana un uzkrāšana, kas ir ļoti svarīgi klimata pārmaiņu kontekstā. Ne mazāk svarīga ir purva loma bioloģiskā daudzveidības saglabāšanā – pēc dabiskā hidroloģiskā režīma atjaunošanas purvi kļūst piemērotāki to īstajiem iemītniekiem – augiem un dzīvniekiem, kas mīt tikai un vienīgi purvos.
Par darbu izpildi atbildīgs projekta partneris “E Būvvadība”.
