LIFE Peat Restore projekta partneri – Latvijas Universitāte, Lietuvas Dabas fonds, Tallinas Universitāte, NABU un Naturālistu klubs – veikuši analīzi par normatīvajiem aktiem, kas regulē kūdrāju izmantošanu, aizsardzību un kūdrāju ekosistēmu atjaunošanu visās piecās projekta dalībvalstīs – Lietuvā, Latvijā, Igaunijā, Vācijā un Polijā. Pārskatos par katru valsti īsi analizēti būtiskākie normatīvie akti, kas nosaka kūdrāju izmantošanu, aizsardzību un degradētu kūdrāju ekosistēmu atjaunošanu, kā arī identificēti kūdrāju aizsardzības un atjaunošanas problemātiskie aspekti.

Pārskatos ir vērsta uzmanība uz nozīmīgākajām nepilnībām nacionālajos likumdošanas dokumentos. Sagatavoti ieteikumi, kā varētu uzlabot spēkā esošo regulējumu, lai praktiski uzlabotu kūdrāju aizsardzību. Pārskatu sagatavošanā un ieteikumu izstrādē izmantota projektā iesaistīto organizāciju ilggadīgā praktiskā pieredze kūdrāju ekosistēmu izpētē, aizsardzībā un atjaunošanā.

Visu iesaistīto valstu normatīvajās sistēmās konstatēts stimulējošu mehānismu trūkums, kas nesekmē degradētu purvu atjaunošanas iniciatīvas. Esošais regulējums nepiedāvā kūdrāju atjaunošanas prioritātes un/vai nenosaka to kā prioritāti, kā arī trūkst nacionālā finansējuma degradētu kūdrāju ekosistēmu atjaunošanai.

Augstrozes purva dabiskā, nosusināšanas neietekmētā daļa. Foto: M. Pakalne.

Latvijā, kā secināts analīzes rezultātā, lai mazinātu purvu platību sarukšanu, nepieciešams izvirzīt renaturalizāciju (purvu ekosistēmu atjaunošanu) kā prioritāro rekultivācijas veidu izstrādātos kūdras purvos, kur vien tas ir praktiski iespējams. Pašlaik spēkā esošais regulējums nosaka, ka pēc kūdras ieguves pabeigšanas ir jāveic ieguves vietas rekultivācija, taču pieļaujami dažādi rekultivācijas scenāriji. Tā var būt apmežošana, ogulāju plantācijas, ūdentilpes, rekreācijas vietas u. c. Renaturalizācija ir tikai viens no rekultivācijas veidiem, kas nav prioritizēts – tātad purvu (vai cita veida mitrāju – potenciālo kūdrāju ekosistēmu) atjaunošana izstrādātos purvos nekādā veidā netiek stimulēta ar likumu normām. Tas nozīmē, ka kūdras ieguves rezultātā purvu platības sarūk, bet kūdras ieguvēja pienākums nav to vietā radīt apstākļus, kas piemēroti purvu atjaunošanās procesam. Turklāt kūdras ieguvēji vai zemes īpašnieki var izvēlēties rekultivācijas veidus, neņemot vērā izvēlētā rekultivācijas veida ilgtermiņa ietekmi, ko tas radīs vēl daudzus gadu desmitus pēc kūdras ieguves (piemēram, siltumnīcas efekta gāzu emisijas un ietekmi uz bioloģisko daudzveidību).

Normatīvie akti Vācijā, kas regulē kūdras ieguvi, ir līdzīgi aprakstītajai Latvijas situācijai. Pašreizējā formulējumā Vācijas Federālais derīgo izrakteņu ieguves likums jau ir daļēji novecojis. Analīzes rezultātā secināts, ka nepieciešama likuma pārstrādāšana, to aktualizējot atbilstoši mūsdienu situācijai. Vides aspekti derīgo izrakteņu ieguves procesā būtu jāņem vērā jau agrīnā stadijā – tad, kad tiek piešķirtas tiesības veikt derīgo izrakteņu ieguvi. Tāpat, izvēloties rekultivācijas veidus pēc derīgo izrakteņu ieguves, Derīgo izrakteņu ieguves likumā būtu jānorāda, ka mitrāju ekosistēmu atjaunošana ir prioritāte citu alternatīvu starpā.

Situācijas analīzē Polijā secināts, ka spēkā esošos normatīvos aktus nav nepieciešams būtiski uzlabot, taču nepieciešams uzlabot šo normu ieviešanas efektivitāti. Lai sekmīgi atjaunotu purvus, būtu vēlama formālās procedūras vienkāršošana, tostarp nosakot, ka purvu atjaunošana ir sabiedriskas nozīmes darbība.

Dabas liegums “Biesentahler Becken” Vācijā – viena no projekta teritorijām. Foto: Elise Keller.

Nedrīkstam aizmirst, ka kūdrāju ekosistēmām ir ļoti svarīga loma Zemes klimata regulēšanā. Kūdrāju ekosistēmas uz Zemes glabā divreiz vairāk oglekļa nekā meži. Taču, ja kūdrāji tiek nosusināti, tie no oglekļa “noliktavām” kļūst par emisiju avotiem, kas savukārt piedalās Zemes uzsilšanā. Papildus klimata regulēšanas funkcijai dabiskiem kūdrājiem ir arī svarīga loma, mazinot plūdu un ugunsgrēku risku. Tātad varam nešaubīties, ka dabiskas kūdrāju ekosistēmas ir ļoti nozīmīgas gan cilvēku, gan citu dzīvo būtņu pastāvēšanā. Tāpēc nepieciešams atbilstošs normatīvais regulējums, kas ļautu efektīvi saglabāt un atjaunot kūdrāju ekosistēmas, kā arī pietiekams finansiālais atbalsts kūdrāju aizsardzībai un degradēto ekosistēmu atjaunošanai. Pasaules valstis, tostarp arī Latvija un pārējās četras projekta dalībvalstis, ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Parīzes nolīgumu vienojušās samazināt siltumnīcas efekta gāzu emisijas. Tāpēc ir tikai loģiski, ka nacionālo valstu likumdevēji rīkotos atbilstoši šī nolīguma mērķiem un darītu visu – tostarp uzlabojot normatīvo regulējumu – lai efektīvi aizsargātu un atjaunotu degradētos mitrājus.

Normatīvo aktu analīzes rezultāti par katru projekta dalībvalsti (pārskati angļu valodā) pieejami šeit:

Legal regulatory framework of peatland exploitation, draining and restoration in Latvia

Leglal regulatory framework of peatland exploitation, draining and restoration in Germany
Legal regulatory framework of peatland exploitation, draining and restoration in Estonia

Legal regulatory framework of peatland exploitation, draining and restoration in Poland

Legal regulatory framework of peatland exploitation, draining and restoration in Lithuania