2019. gada 9. līdz 12. jūlijā Madridē, Spānijā, norisinājās IAB (International Association of Bryologists jeb Starptautiskā briologu biedrība), iMOSS (International Molecular Moss Science Society jeb Starptautiskā sūnu molekulārās zinātnes biedrība) un SEB (Spanish Bryological Association (Sociedad Española de Briología) jeb Spānijas sūnu biedrība) organizēta konference. Pasākums norisinājās Madrides Karaliskajā botāniskajā dārzā, un to apmeklēja aptuveni 150 dalībnieku no 40 valstīm, pārstāvot visus kontinentus.
Konference bija veltīta briofloras izpētei, kas iekļauj gan ekoloģijas, bioģeogrāfijas un dabas aizsardzības jautājumus, gan ģenētisko metožu pielietošanu sūnu fizioloģijas, filoģenēzes un sistemātikas problēmu risināšanai. Kopā prezentēti 79 mutiskie referāti un 86 stenda referāti. Vairāki ziņojumi veltīti globālās klimata sasilšanas ietekmei uz sugu izplatību un bioloģisko daudzveidību, arī purvu ekosistēmās, piemēram, Čehijā, Zviedrijā un Lielbritānijā. Vairāki pētījumi veltīti sfagnu morfoloģijai un ģenētiskajai daudzveidībai (Norvēģijā, Šveicē).
LIFE Peat Restore projektu pārstāvēja Dr. biol. Līga Strazdiņa ar stenda referātu, kas sagatavots kopā ar līdzautoriem no LIFE Peat Restore Latvijas un Lietuvas komandām. Ziņojumā izvērtēta sūnu kā purvu degradēšanās indikatoru loma. Pētījumā abās valstīs astoņās projekta teritorijās konstatētas 85 sūnu sugas, no tām 24 ir būtiski saistītas ar kādu no četrām purvu degradēšanās stadijām. Pētījuma rezultāti norāda uz atsevišķu sūnu sugu jutīgumu, kā arī uz sugu pielāgošanās spēju cilvēka radītām pārmaiņām ekosistēmā. Iegūtie rezultāti ir noderīgi, vērtējot līdzīgas situācijas, kad jāizvērtē purva degradācijas pakāpe un jāpieņem lēmumi par piemērotākajiem degradētu purvu atjaunošanas un apsaimniekošanas pasākumiem.
Konferences dalībnieki iepazīstināti arī ar LIFE Peat Restore projektā adaptēto GEST metodi siltumnīcefekta gāzu apjoma novērtēšanai kūdrājos. Lielākā interese šajā jautājuma bija Brno Masarika Universitātes pārstāvjiem no Čehijas, kur arī ir aktuāla klimata pasiltināšanās ietekme uz vietējo floru, purvu saimnieciskā izmantošana un biotopu aizsardzība sugu atradņu saglabāšanai.
Konferences noslēguma dienā tika apmeklēts Sierra de Guadarrama nacionālais parks, kur dominē kalnainu apgabalu un Vidusjūras reģiona flora. Foto: L. Strazdiņa.
Vairāk informācijas par konferenci un visu ziņojumu kopsavilkumi atrodami mājaslapā https://www.bryology2019.com. Latvijas un Lietuvas pētījuma rezultāti lasāmi arī šeit: pētījuma kopsavilkums un stenda referāts.