Projekta LIFE Peat Restore ietvaros notiek purvu apsaimniekošanas plāna izstrāde dabas parkā “Engures ezers” teritorijai Orhideju takas apkārtnē, Engures ezera austrumu piekrastē. Dabas parkā “Engures ezers” sastopamie kaļķainie zāļu purvi ir ļoti nozīmīgi visas Latvijas mērogā gan platības ziņā, gan kā daudzu retu sugu, īpaši augu, mājvieta. Ar laiku, uzkrājoties kūdrai, tie kļūst arī par arvien nozīmīgāku dabisku oglekļa krātuvi. Gan hidroloģisko pārmaiņu, gan apsaimniekošanas trūkuma dēļ diemžēl Engures ezera piekrastes purviņi aizaug. Savukārt aizaugšana sekmē vēl izteiktāku nosusināšanos un tālāku degradāciju.
Projekta LIFE Peat Restore ietvaros šajā teritorijā paredzēta purvu atjaunošana. Apsaimniekošanas plāns tiek izstrādāts, lai sagatavotos purvu atjaunošanai, veiktu to pārdomāti un izvērtētu šīs teritorijas apsaimniekošanas vajadzības ilgtermiņa perspektīvā – arī pēc projekta.
2017. gada 7. novembrī Engures ezera dabas parka lekciju un informācijas centrā tikās pārstāvji no Latvijas Universitātes un Engures ezera dabas parka fonda, AS “Latvijas Valsts meži” (zemes valdītājs projekta teritorijā) un Dabas aizsardzības pārvaldes (dabas aizsardzību pārraugošā institūcija valstī). Plāna izstrādātāji (Latvijas Universitāte) iepazīstināja klātesošos ar izpētes rezultātiem, purvu apsaimniekošanas pamatojumu un iecerēm projekta ietvaros un tālākā perspektīvā. Pēc tam sanāksmes dalībnieki izstaigāja daļu apsaimniekojamās teritorijas.
Plāna un tajā paredzēto rīcību apspriešana. Foto: M. Pakalne.
Pašlaik ir pabeigta teritorijas veģetācijas un biotopu inventarizācija, turpinās hidroloģiskā izpēte, kā arī sagatavots apsaimniekošanas plāna melnraksts ar apsaimniekošanas ieteikumiem. Nozīmīgākie un steidzamākie apsaimniekošanas pasākumi, kas paredzēti plānā, ir grāvja ietekmes mazināšanas pie Lepstes lāmas teritorijas ziemeļu daļā un koku un krūmu izciršana teritorijas dienvidu un austrumu daļā. Par pašlaik mazāk svarīgām, tomēr tuvākajos gados īstenojamām rīcībām uzskatāma koku apauguma mazināšana visā zāļu purvu teritorijā, bet ilgtermiņā – ekstensīvu ganību izveide. Sanāksmes laikā tika apspriestas neskaidrības, nepieciešamība pēc papildus informācijas un plāna satura papildināšana. Ierosinājumi apkopoti un tiks izmantoti tālākā plāna izstrādē. Klātesošie vienojās tikties atkārtoti, lai izskatītu pilnveidoto plānu.
Apsaimniekošanas plānam būs ieteikuma raksturs, tajā iestrādātie priekšlikumi un nepieciešamās rīcības nebūs saistošas, taču plāns noderēs kā vadlīnijas projekta aktivitāšu īstenošanā, kā arī lai pamatotu finansējuma piesaisti teritorijas turpmākajā apsaimniekošanā.
Sanāksmes prezentācijas pieejamas šeit: