Vides risinājuma institūts (VRI) sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldi īstenoja Latvijas Vides aizsardzības fonda finansētu projektu “Attālajā izpētē balstītas SEG monitoringa metodikas izstrāde purviem”. Projektā novērtēts teorētiskais siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju apjoms purvos, izmantojot detalizētus attālās izpētes datus un GEST metodi. Ar projekta rezultātiem interesenti varēja iepazīties VRI rīkotajā seminārā “Siltumnīcefekta gāzu (SEG) novērtēšanas metodes purvos un citās ekosistēmās” 2019. gada 8. augustā Cēsīs. Seminārā Latvijas Universitātes pārstāve Māra Pakalne stāstīja par LIFE Peat Restore projekta mērķiem un tā nozīmi SEG emisiju novērtēšanā Latvijas purvu ekosistēmās, kur gan tiešie emisiju mērījumi, gan teorētiskie vērtējumi līdz šim veikti maz. Savukārt LIFE Peat Restore eksperte Līga Strazdiņa prezentēja GEST metodes principus un tās pielietošanas iespējas Latvijā, kā arī norādīja uz nepilnībām (piemēram, nav veikti tiešie mērījumi visos Latvijas purviem raksturīgajos GEST tipos, GEST veģetācijas formās nav iekļauti vietējās floras pārstāvji, klimata īpatnības un atšķirības starp Vāciju un Latviju u. c.), ko risina LIFE Peat Restore projektā.

VRI projekta uzdevums bija aprēķināt SEG emisijas piecās pilotteritorijās, izmantojot aviācijā bāzētus izpētes datus. Pilotteritorijas bija kaļķaini zāļu purvi dabas parkā “Engures ezers”, Madiešēnu un Namītēnu purvi dabas liegumā “Augstroze” (kas ir arī LIFE Peat Restore projekta teritorijas), kā arī Pēterezera un Kukšupes vigas Slīteres Nacionālajā parkā un Sudas-Zviedru purvs Gaujas Nacionālajā parkā, kur 2017. gadā veikta purvu biotopu atjaunošana LIFE Mitrāji projektā.

Izmantojot attālās izpētes tehnoloģiju sistēmu ARSENAL, kas iekļauj ar hiperspektrālo datu sensoru un LiDAR lāzerskeneri aprīkotu aviācijas platformu, 2018. gada jūnijā iegūti augstas izšķirtspējas dati par veģetācijas sastāvu un sastopamību pētāmajās teritorijās. Lai kalibrētu attālās izpētes datus, veikti apsekojumi dabā, un klasificētajām veģetācijas vienībām piešķirta atbilstība kādam no GEST tipiem. GEST (Greenhouse-Gas Emission Site Types jeb jeb siltumnīcefekta gāzu emisijas vietu tipi) metodika izstrādāta Vācijā. Tā balstīta uz zināšanām par augu sugu un to sabiedrību sastopamību noteiktos abiotiskos apstākļos. Atkarībā no ūdens līmeņa, ūdens līmeņa svārstību amplitūdas, barības vielu pieejamības (oglekļa un slāpekļa attiecība), vides pH un teritorijas dabiskuma/degradācijas pakāpes, attiecīgajā teritorijā sastopamas un dominē noteiktas augu sugas un to grupas jeb veģetācijas formas. Tās savukārt norāda uz gada vidējo SEG plūsmu (Couwenberg et al. 2011).

Pētījuma rezultātā projekta teritorijās klasificēti desmit GEST tipi. Biežāk sastopamie ir “Slapji augsto grīšļu niedrāji” un “Slapjas sfagnu ieplakas un slīkšņas” – tie pārstāv zāļu un pārejas purvu veģetāciju. Lielāko platību aizņem “Slapji sfagnu klājieni”, kas ir dominējošais GEST tips augstajos purvos.

Katrai projekta teritorijai, pielīdzinot krāsu skalai CO₂, CH₄ emisiju un globālās sasilšanas potenciāla (Global Warming Potential) apjomu, sagatavotas kartes. Lai aprēķinātu, vai purvu biotopu apsaimniekošanas pasākumi sniegs būtisku ieguvumu SEG emisiju samazināšanā, modelēti dažādi scenāriji. Ņemot vērā veikto vai plānoto pasākumu platību un ietekmētos GEST tipus, noteikts, ka pozitīvs efekts sagaidāms Madiešēnu purva degradētajā daļā (~38 ha platībā). Pēc gruntsūdens līmeņa stabilizēšanas purva biotopu atjaunošanas platībā CO₂ emisijas pēc 50 gadiem būs par 56% mazākas, salīdzinot ar esošo situāciju. Līdzīgā apjomā SEG emisiju samazināšanās noteikta teritorijās, kur jau veikta biotopu apsaimniekošana, piemēram, Sudas-Zviedru purvā CO₂ emisijas samazināsies par 53%, Pēterezera vigā pēc koku un krūmu izciršanas – par 91%.

Šis projekts deva iespēju paplašināt LIFE Peat Restore iestrādnes un izmantot šo pieeju arī dažās citās purvu teritorijās, tā aprobējot Latvijai pagaidām vēl jauno GEST metodi. Tādējādi LIFE Peat Restore projekts kļuvis par “atspēriena punktu” tālākai metodes attīstībai ar, iespējams, plašu pielietojumu SEG emisiju apjoma novērtējumā.

M. Pakalnes ziņojums apskatāms šeit, bet L. Strazdiņas – šeit. Semināra apskats atrodams šeit.