Lai stabilizētu ūdens līmeni un radītu labvēlīgus apstākļus purva veģetācijas attīstībai, LIFE Peat Restore projekta vietās Latvijā – Madiešēnu purvā dabas liegumā “Augstroze”, dabas liegumā “Baltezera purvs” un zāļu purvos Engures ezera dabas parkā – 2020. gada novembrī ir noslēgusies aizsprostu būve. Aizsprostu būves vietu tiešā tuvumā Madiešēnu purvā un Baltezera purvā tūlīt novērota ūdens līmeņa celšanās grāvjos vai kūdras virsmas samitrināšanās, kas pakāpeniski veicina pārmitras vides veidošanos.
Turpinot pastāvīgos novērojumus, apkopoti ūdens līmeņa monitoringa dati pēc hidroloģiskā stāvokļa stabilizēšanas. Projekta ietvaros Latvijā kopā ierīkoti 36 aizsprosti. Rezultātā kopējā atjaunotā platība vai platība, kurā stabilizēts ūdens līmenis, ir 274,4 ha. Apsaimniekošanas pasākumi veikti 2020. gadā laika periodā no septembra līdz novembrim saskaņā ar tehniskajiem projektiem, piedaloties projekta sadarbības partnerim SIA “E Būvvadība”.
Tā kā aizsprosti būvēti veģetācijas sezonas beigās, izmaiņas augu sugu sastāvā 2020. gada rudenī-ziemā pēc atjaunošanas vēl nav novērotas, tomēr pozitīvas tendences konstatētas ūdens līmeņa mērīšanas akās, kas uzstādītas 2018. gada aprīlī un aprīkotas ar automātiskajiem datu pašrakstītājiem jeb t.s. logeriem. Tās atrodas dažādā attālumā (5-100 m) no meliorācijas grāvjiem un atšķirīgi reaģē uz atjaunošanas pasākumiem.
Dabas liegumā “Augstroze” nosusināšana veikta laikā no 1983. līdz 1998. gadam Madiešēnu purva ziemeļu daļā. Lai mazinātu grāvju ietekmi, uzbūvēti 26 kūdras aizsprosti, kas pēc modelēšanas datiem veicinās purva atjaunošanos vai ietekmētās purva teritorijas kvalitātes uzlabošanos 147,8 ha platībā.
Ūdens līmeņa novērošanai ierīkotas deviņas akas, kas izvietotas trīs transektēs (katrā 2-3 akas) grāvju tuvumā, un papildus mērījuma vieta purva dabiskajā daļā. Ūdens līmeņa svārstību amplitūda grāvju tuvumā akā Nr. 5 pirms aizsprostu ierīkošanas svārstījās vidēji par 1,17 m (novērojumi laika periodā no 2018. gada pavasara līdz 2019. gada beigām). Salīdzināšanai akā Nr. 9, kas atrodas tālu no grāvjiem, svārstību amplitūda sasniedz tikai vidēji 0,76 m.
Pēc aizsprostu ierīkošanas, salīdzinot ar iepriekšējo gadu novērojumiem, nepilnu divu mēnešu laikā akā Nr. 1 pie paša aizsprosta ūdens līmenis cēlies būtiski par 25 cm, trīs akās (Nr. 4-6) ir konstatēta minimāla ūdens līmeņa celšanās par 11-15 cm, citās akās efekts nav novērots. Straujas ūdens līmeņa izmaiņas pie grāvju sistēmas nav gaidāmas, jo tajā vienmēr ir bijis augsts gruntsūdens līmenis. Apsaimniekošanas mērķis nav veidot pārplūdušus kūdras laukumus, bet gan veicināt pakāpenisku kūdras virsmas samitrināšanos un ūdens līmeņa stabilizēšanos.
Dabas liegumā “Baltezera purvs” purva nosusināšanai ir vismaz 100 gadus sena vēsture. Lai to novērstu, purva biotopu atjaunošanai 40,5 ha lielā platībā izbūvēti astoņi kūdras aizsprosti. Hidroloģisko monitoringu veic grāvju tuvumā deviņās akās, kas izvietotas divās grupās.
Akā Nr. 4, kas ir vistuvāk platam meliorācijas grāvim, ūdens līmeņa svārstību amplitūda laika periodā no 2018. gada pavasara līdz 219. gada beigām sasniedza 1,34 m. Salīdzinoši, akā Nr. 9, kas ir vistālāk no grāvja, svārstību amplitūda ir par 0,59 m mazāka.
Pēc aizsprostu ierīkošanas, salīdzinot ar iepriekšējo gadu novērojumiem, Baltezera purvā četru mēnešu laikā ūdens līmenis ir tikai nedaudz mainījies un variē vidēji 2-6 cm diapazonā. Vienīgi akā Nr. 8 (atrodas dabiskajā purva daļā) ūdens līmenis cēlies ievērojamāk (par 9 cm). Grāvju tiešā tuvumā esošās monitoringa akas (Nr. 1-3) ir bijušas pastāvīgi mitros apstākļos, jo šajā vietā kontūrgrāvis savienojas ar purvu diagonāli šķērsojošu aktīvu grāvi, un tajos straujas ūdens līmeņa izmaiņas nav sagaidāmas.
Madiešēnu un Baltezera purva akās, kas atrodas tuvu grāvjiem, ūdens līmenis līdz šim uzrādīja būtiskas svārstības, kad pēc nokrišņiem gruntsūdens līmenis strauji kāpās un pēc neilga laika strauji kritās. Akās, kas izvietotas purva mazāk degradētajā daļā, ūdens līmeņa svārstības bija mērenākas. Novērojumu laiks pēc aizsprostu izbūvēšanas ir pārāk nepietiekams, lai viennozīmīgi izvērtētu apsaimniekošanas efektu uz svārstību amplitūdas samazināšanos.
Engures ezera dabas parkā ierīkotas divas plastmasas rievsienas. Pēc modelēšanas datiem tiks atjaunots purvs 86,1 ha platībā. Hidroloģiskā monitoringa akas izvietotas četrās transektēs pa 2-4 akām, no kurām divas transektes ar akām E1-E6 ir 5-80 m attālumā no rievsienu izbūves vietām.
Akā Nr. 6 laika periodā no 2018. gada pavasara līdz 2019. gada beigām novērotās svārstības ir vidēji 1,44 m. Salīdzinot ar akām, kas atrodas tālu no grāvjiem, piemēram, akā Nr. 9, svārstību amplitūda ir vidēji par 0,25 m mazāka. Pēc rievsienu ierīkošanas 2020. gada novembrī objektīvs gruntsūdens līmeņa svārstību rādītājs vēl nav fiksēts nepietiekama laika posma dēļ.
Jāuzsver, ka purvos noritošajam CO2 akumulēšanas procesam, augu fotosintēzei un kūdras veidošanās gaitai būtiskāks rādītājs ir tieši gruntsūdens līmeņa svārstības, nevis relatīvais ūdens līmeņa augstums. Ja ūdens līmenis pēc grāvju izrakšanas strauji un ievērojami svārstās, salīdzinot ar neskartam purvam raksturīgajiem kvantitatīvajiem rādītājiem, tas būtiski negatīvi ietekmē pārmitrai videi pielāgojušos augu fizioloģiju, sakņu nostiprināšanos kūdrā, kūdras fizikālās, mehāniskās un ķīmiskās īpašības. Tādēļ nosusināšana negatīvi ietekmē purva kopējo oglekļa emisiju-uzkrāšanas balansu. Tikai pēc tam, kad ūdens līmenis tiek stabilizēts, purvam dabiskie procesi laika gaitā atjaunojas, veģetācija degradētajās daļās mainās un kļūst līdzīga tai, kas sastopama purva dabiskajā daļā.