Zeichenfläche 1binocularsZeichenfläche 1_bogZeichenfläche 1bookZeichenfläche 1_cameraZeichenfläche 1_chartZeichenfläche 1_compassZeichenfläche 1_daylightZeichenfläche 1_dokumentationZeichenfläche 1_dokumentsZeichenfläche 1_fishZeichenfläche 1_flyerZeichenfläche 1_forestZeichenfläche 1_frogZeichenfläche 1_heronZeichenfläche 1_hourglassZeichenfläche 1_mapZeichenfläche 1_meetingZeichenfläche 1_rulerZeichenfläche 1_shovelZeichenfläche 1_speedometerZeichenfläche 1_swampZeichenfläche 1_temperatureZeichenfläche 1_timelineZeichenfläche 1_timerZeichenfläche 1_waterZeichenfläche 1_wave

Latvijas projekta teritorijās ierīkotas siltumnīcas efekta gāzu mērījumu vietas

2018. gada augustā LIFE Peat Restore projekta teritorijās Latvijā – dabas parkā “Engures ezers”, kā arī dabas liegumos “Baltezera purvs” un “Augstroze” – ir ierīkotas siltumnīcas efekta gāzu (SEG) instrumentālo mērījumu vietas. SEG monitorings nepieciešams, lai objektīvi novērtētu pašreizējo stāvokli – pirms purvu ekosistēmu atjaunošanas – un pēc grāvju aizsprostošanas un citiem apsaimniekošanas darbiem. Tādā veidā varēs objektīvi novērtēt projekta ieguldījumu SEG emisiju mazināšanā.

Pastāvīgo novērojumu vietu sagatavošanā un ierīkošanā iesaistījušies projekta pārstāvji no Latvijas Universitātes, kā arī Latvijas Lauksaimniecības universitātes pētnieces Ingas Grīnfeldes vadībā, kas turpmāk projekta laikā veiks SEG mērījumus divreiz mēnesī. SEG mērījumu vietas palīdzēja ierīkot un konsultēja projekta pārstāvis Andreass Hermans no NABU, projekta vadošās organizācijas Vācijā, kā arī mērierīču ražotāja pārstāvji no Spānijas. Pēc vienotas metodikas novērojumi tiks veikti visās piecās projekta valstīs.

 

Andreass Hermans (no kreisās) un projekta hidroģeologs Oļģerts Aleksāns. Foto: Dacīte Beķere.

SEG mērījumos tiek izmantota kameru metode ar iekārtu Picarro G2508, kas ļauj mērījumus veikt lauka apstākļos, analizējot gāzi tieši no kameras, ar vienas sekundes intervālu nosakot ogļskābās gāzes (CO2), metāna (CH4) un dislāpekļa oksīda (N2O), koncentrācijas. Pabeidzot mērījumu kamerā, tiek aprēķināts emisiju apjoms katrai gāzei. Mērījumi tiek veikti uz speciāli ierīkotām pamatnēm, izmantojot caurspīdīgas un aptumšotas kameras, katrā purvā trīs parauglaukumos. Lai novērstu nejaušas blakus ietekmes, ierīkotas laipas, kas ļauj piekļūt mērījumu vietām, neradot nevēlamu ietekmi uz augāju un novēršot kļūdas izmērītajā gāzu emisiju apjomā. Mērījumi ļaus novērtēt, kā mainās SEG emisijas pēc purvu atjaunošanas – ūdens līmeņa stabilizēšanas.

Aparatūras sagatavošana darbam. Foto: Dacīte Beķere.

Paralēli tiešajiem SEG mērījumiem, izmantojot speciālos mērinstrumentus, projektā tiek izmantota tā sauktā GEST (Greenhouse Gas Emission Site Types) pieeja – netieša SEG emisiju novērtējuma metode. Tas nozīmē, ka nenotiek instrumentāli mērījumi, bet SEG emisijas un globālās pasiltināšanās potenciālu aprēķina, izmantojot veģetācijas tipu kartējumu. Katra augu sabiedrība atbilst noteiktam GEST tipam. Šī ir nesen izstrādāta, Eiropā pagaidām vēl maz izmantota pieeja. Salīdzinot ar tiešajiem mērījumiem, GEST pieeja ir relatīvi ātra un lēta. Tā kā projekts ietver arī šai pieejai jaunus veģetācijas tipus, kas konstatēti gan Latvijā, gan pārējās projekta dalībvalstīs, metode tiks aprobēta un papildināta ar jauniem GEST tipiem. Tādējādi GEST pieejas turpmākas izmantošanas iespējas kļūs plašākas.

Abu pieeju izmantošana ļaus gan novērtēt ūdens līmeņa stabilizēšanas lomu SEG emisiju mazināšanā, gan salīdzināt abas novērtēšanas metodes un to efektivitāti, kā arī izmantošanas iespējas dažādos apstākļos.

Sekmīgi izdevies veikt pirmos mērījumus! Foto: Dacīte Beķere.