Zeichenfläche 1binocularsZeichenfläche 1_bogZeichenfläche 1bookZeichenfläche 1_cameraZeichenfläche 1_chartZeichenfläche 1_compassZeichenfläche 1_daylightZeichenfläche 1_dokumentationZeichenfläche 1_dokumentsZeichenfläche 1_fishZeichenfläche 1_flyerZeichenfläche 1_forestZeichenfläche 1_frogZeichenfläche 1_heronZeichenfläche 1_hourglassZeichenfläche 1_mapZeichenfläche 1_meetingZeichenfläche 1_rulerZeichenfläche 1_shovelZeichenfläche 1_speedometerZeichenfläche 1_swampZeichenfläche 1_temperatureZeichenfläche 1_timelineZeichenfläche 1_timerZeichenfläche 1_waterZeichenfläche 1_wave

Dabas liegumā “Augstroze” demonstrēta kūdras aizsprostu būvniecība

Lai iepazīstinātu interesentus ar LIFE Peat Restore izmantotajiem paņēmieniem purvu hidroloģiskā režīma atjaunošanā, veicinātu izpratni par šādu darbu nepieciešamību un dotu iespēju apskatīt ne tikai rezultātu, bet savām acīm redzēt arī darba procesu, projekta komanda 2020. gada 9. oktobrī organizēja demonstrācijas semināru dabā. Seminārs notika Madiešēnu purvā dabas liegumā “Augstroze” un pulcēja 25 dalībniekus, galvenokārt purvu ekspertus un praktiķus.

Semināra laikā interesenti tika iepazīstināti ar izvēlētās metodes – kūdras aizsprostu būves – nepieciešamības pamatojumu, plānošanas un projektēšanas darbiem, sākot ar lauka izpēti un modelēšanu, dabas aizsardzības plāna izstrādi un beidzot ar tehniskā projekta izstrādi un darbu saskaņošanu dažādās institūcijās. Tāpat dalībnieki tika iepazīstināti ar LIFE Peat Restore projekta mērķiem un jau īstenotajiem darbiem, izmantotajām metodēm veģetācijas un ūdens līmeņa monitoringā, GEST metodi – veidu, kā pēc veģetācijas aprēķināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, kā arī instrumentālajiem siltumnīcefekta gāzu mērījumiem. Seminārs norisinājās vietā, kur notiek ilgtermiņa novērojumi, kā arī bija iespēja redzēt projekta laikā ierīkoto siltumnīcefekta gāzu mērījumu staciju, kurā tiek veikti gāzu un vairāku vides parametru mērījumi.

Diskusija purvā pie siltumnīcefekta gāzu mērījumu stacijas. Foto: A.Priede.

Tomēr lielāko interesi izraisīja kūdras aizsprostu būves demonstrācija purvā. Šāda veida demonstrācija, pieejama plašākam interesentu lokam, Latvijā notika pirmo reizi. Aizsprostu būvniecībā visās projekta teritorijās, arī Madiešēnu purvā, tiek izmantotas vieglas neliela izmēra tehnikas vienības ar nelielu spiedienu uz augsni, tā darba procesā neradot paliekošus bojājumus purva virskārtā. Aizsprostu būvniecībā tiek izmantota iepriekšējo purvu ekosistēmu atjaunošanas projektus uzkrātā pieredze, kas abiem būvniecībā iesaistītajiem projekta partneriem Latvijas Universitātei un SIA “E Būvvadībai” ir plaša – līdzīgi darbi iepriekšējos gados īstenoti vairākos purvos.

Lielākā daļa semināra dalībnieku šādus aizsprostus bija redzējuši citos purvos, taču šī bija izdevība redzēt ne tikai rezultātu, bet arī darba procesu. Kā atzina ne viens vien klātesošais, aizsprosta būve notiek pārsteidzoši ātri, un rezultāts ir kvalitatīvs. Tāpat interesentiem bija iespēja apskatīt arī vairākus jau uzbūvētos kūdras aizsprostus. Kā liecina situācija Madiešēnu purvā, jau pāris dienas pēc aizsprostu uzbūvēšanas ūdens acīmredzami krājas un aizsprosti “strādā” labi.

Aizsprostu vietas, paņēmienus un potenciālo ietekmi uz purvu plānoja Latvijas Universitātes speciālisti, bet projektēšanas un būvniecības darbus veica SIA “E Būvvadība”. Darbi dabas liegumā “Augstroze” turpinās un tuvāko dienu laikā tiks pabeigti. Semināra laikā notika arī filmēšana projektā plānoto divu filmu sagatavošanai, ko īsteno projekta partneris Ruckas mākslas fonds.

Šeit īss ieskats kūdras aizsprosta būvniecības procesā.

Aizsprosta būves pirmais solis – ar ekskavatora kausu tiek izņemtas grāvī uzkrājušās duļķes, grāvja malās pie plānotā aizsprosta tiek noņemta ilgstoši nosusinātā, stipri sadalījusies kūdras virskārta ar veģetāciju. Šis materiāls neder aizsprosta būvei. Foto: A.Priede.
Virskārta no purva virsas ar dzīvo veģetāciju tiek noņemta un atlikta malā. Kūdra aizsprosta būvei tiek ņemta nelielā bedrē turpat pie grāvja malas, ik pa laikam ar ekskavatora kausu to sablīvējot. Foto: A.Priede.
Lai kūdras ņemšanas vietā nepaliktu dziļa bedre, tās malas beigās tiek izlīdzinātas un bedra daļēji aizbērta. Paliek sekla ieplaka, kas pamazām aizpildās ar ūdeni un vairāku gadu laikā aizaug ar purva augāju. Foto: A.Priede.
Aizsprosts ir gatavs. Tas tiek būvēts “ar rezervi” – tūlīt pēc uzbūvēšanas tas ir krietni augstāks par purva virsu, jo ar laiku kūdra nosēžas. Pabeidzot aizsprosta būvi, uz tā ar ekskavatora kausu tiek saliktas sākumā noņemtās velēnas ar dzīvo purva augāju. Tas paātrinās aizsprosta iekļaušanos ainavā, kā arī padarīs to stabilāku. Foto: A.Priede.