2019. gada 8. martā pl. 14.00 LU Botāniskā dārza Palmu mājā Kandavas ielā 2 notiks starptautiskas ceļojošas fotoizstādes “Purvu atjaunošana – ieguldījums klimata pārmaiņu mazināšanā” atklāšana. Izstāde tapusi, sadarbojoties piecu valstu – Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Polijas un Vācijas – LIFE Peat Restore projekta purvu ekspertiem. Izstāde vērš uzmanību uz purvu ekosistēmām un to mazāk zināmo lomu … Lasīt vairāk
2018.gadā LIFE Peat Restore projektā notikusi būtiska virzība uz priekšu. Visās projekta teritorijās piecās valstīs ir uzsākts veģetācijas un ūdens līmeņa monitorings, veicot automātiskus mērījumus urbumos, kas ļauj veikt biežus un precīzus mērījumus. Monitoringa dati ir būtiski siltumnīcas efekta gāzu (SEG) emisiju un globālā pasiltināšanās potenciāla aprēķinos. Papildus GEST pieejas izmantošanai, kas ļauj novērtēt SEG … Lasīt vairāk
LIFE Peat Restore Latvijas komanda (Latvijas Universitāte sadarbībā ar Engures ezera dabas parka fondu) izstrādājusi apsaimniekošanas plānu projekta teritorijai dabas parkā “Engures ezers”. Dabas parkam “Engures ezers” ir spēkā esošs dabas aizsardzības plāns laika periodam no 2011. līdz 2025. gadam. Tomēr tas neietver rīcības kaļķaino zāļu purvu apsaimniekošanai, tāpēc tika pieņemts lēmums izstrādāt detālu plānu tieši … Lasīt vairāk
2018. gada vasaras otrajā pusē un rudenī Latvijas Televīzija sagatavoja radījuma “Izziņas impulss” sēriju par purvu ekosistēmām. Raidījumā skaidrota purvu loma dabā, uzsvērta to nozīme plūdu un klimata regulēšanā, uzkrājot siltumnīcas efektu izraisošās gāzes (SEG), kā arī parādīta kūdras ieguves un purvu saglabāšanas interešu sadursme. Raidījuma tapšanā piedalījušies un intervijas snieguši vairāki LIFE Peat Restore projekta … Lasīt vairāk
2018. gada 28. septembrī Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs piedalījās Eiropas Zinātnieku naktī, aicinot iesaistīties arī LIFE Peat Restore projekta komandu. Šī gada Zinātnieku nakts tēma veltīta kultūras mantojuma vērtībām. Tādēļ Purva laboratorijā tika izvērsta diskusija par dažādu zemes izmantošanas veidu ietekmi uz augsnes kvalitāti, kas ir tradicionālās ainavas sastāvdaļa un ko ietekmē gan apsaimniekošanas paņēmieni, … Lasīt vairāk
Regulāri siltumnīcas efekta gāzu (SEG) emisiju mērījumi uzsākti visās LIFE Peat Restore teritorijās piecās projekta valstīs – Igaunijā, Latvijā, Lietuvā, Polijā un Vācijā. Šovasar projekta Vācijas nacionālais koordinators no NABU Andreass Hermans apmeklēja Latviju un Igauniju, lai pārraudzītu un konsultētu SEG mērījumu vietu ierīkošanu. Instrumentālo mērījumu uzsākšana un testēšana bija sekmīga. SEG mērījumi LIFE Peat … Lasīt vairāk
2018. gada augustā Latvijas projekta vietās – dabas parkā “Engures ezers” un dabas liegumos “Augstroze” un “Baltezera purvs” – ierīkoti veģetācijas monitoringa parauglaukumi. Tie nepieciešami, lai salīdzinātu veģetācijas stāvokli pirms un pēc purva ekosistēmas atjaunošanas, novērtējot projektā īstenoto rīcību efektivitāti. LIFE Peat Restore purvu ekspertes parauglaukumos dokumentējušas pašreizējo veģetācijas stāvokli, kas tiks novērtēts atkārtoti pēc … Lasīt vairāk
LIFE Peat Restore projekta partneri – Latvijas Universitāte, Lietuvas Dabas fonds, Tallinas Universitāte, NABU un Naturālistu klubs – veikuši analīzi par normatīvajiem aktiem, kas regulē kūdrāju izmantošanu, aizsardzību un kūdrāju ekosistēmu atjaunošanu visās piecās projekta dalībvalstīs – Lietuvā, Latvijā, Igaunijā, Vācijā un Polijā. Pārskatos par katru valsti īsi analizēti būtiskākie normatīvie akti, kas nosaka kūdrāju … Lasīt vairāk
2018. gada 28. maijā Brocēnu pašvaldībā notika dabas lieguma “Baltezera purvs” sabiedriskā apspriešana. Plānu izstrādā LIFE programmas projekta “Degradēto purvu atjaunošana CO2 emisiju mazināšanai Ziemeļeiropas zemienē” (LIFE15 CCM/DE/000138, LIFE Peat Restore) ietvaros. Atbilstoši Ministru Kabineta noteiktajai kārtībai, kas regulē dabas aizsardzības plānu izstrādi, plāns tika nodots sabiedriskajai apspriešanai divas nedēļas pirms sanāksmes. Būtiski iebildumi apspriešanas laikā netika … Lasīt vairāk
Degradēti kūdrāji rada globālā mērogā nozīmīgas slāpekļa oksīda emisijas – to negatīvā ietekme uz klimatu ir lielāka, nekā bijām līdz šim domājuši. Šī atziņa nesen pausta žurnālā “Nature”, kas publicējis pētījumu, ko īstenojusi starptautiska zinātnieku grupa igauņu profesora Ulo Mandera (Ülo Mander, Tartu Universitāte) vadībā. Dabiski kūdrāji uzkrāj ne tikai milzīgu daudzumu oglekļa, bet arī … Lasīt vairāk
