Klimata pārmaiņu kontekstā parasti tiek pieminēti meži kā planētas “plaušas” un oglekļa piesaistītāji. Tomēr globālā mērogā dabiski purvi un citi kūdrāju veidi uzkrāj vairāk oglekļa nekā visi Zemeslodes meži kopā. Diemžēl purvu loma šajā kontekstā joprojām nav pietiekami spilgti izcelta. Apmēram šādas domas bija prātā tiem, kas šī gada 15. janvārī ieradās uz paneļdiskusiju un LIFE Peat Restore projekta ceļojošās purvu izstādes atklāšanu Igaunijas vēstniecībā Berlīnē. Tas bija plaši apmeklēts pasākums – kopā vairāk nekā 90 ekspertu un citu interesentu, kas pārstāvēja zinātniskas institūcijas, nevalstiskās organizācijas un valsts pārvaldes iestādes vairākās valstīs, kā arī Eiropas Komisiju. Paneļdiskusijā piedalījās vairāku valstu pārstāvji, tostarp arī Alda Ozola no Latvijas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas. Galvenie jautājumi, kas tika apspriesti paneļdiskusijā, bija – ko varam darīt, lai saglabātu dabiskos purvus un citus kūdrājus un atjaunotu degradētos? Kas darāms, lai panāktu, ka vismaz daļa cilvēka darbības rezultātā atmosfērā nonākušā oglekļa tiktu “savākta” un noglabāta purvos, izmantojot to dabisko spēju uzkrāt lielu daudzumu organiskā materiāla? Kā panākt, ka sabiedrībā palielinās izpratne par purvu lomu klimata pārmaiņu mazināšanā – un ne tikai – purvu, kā daudzveidīgu un unikālu ekosistēmu lomu? Kādi ir pareizie rīcības virzieni?

Pasākumā sanākušos uzrunāja profesors, purvu un paleoekoloģijas pētnieks Hanss Jostens, kas ir purvu jomā labi pazīstams visā pasaulē, īpaši ar savu prasmi aizraujoši un izteiksmīgi skaidrot purvu procesus un to lomu dabā. “Purvus var salīdzināt ar marinētiem gurķiem – ja noliesiet marinādi, gurķi drīz vien sabojāsies. Tā notiek arī ar purviem – tos nosusinot, zaudējam planētas nozīmīgākos dabiskos oglekļa uzkrājējus. Tādā veidā kūdrā, organiskā materiālā, ka veidojies gadu tūkstošu laikā bezskābekļa vidē, iekļūst skābeklis un tā sāk strauji sadalīties. Šī procesa laikā atmosfērā izdalās milzīgs siltumnīcefekta gāzu oglekļa dioksīda un slāpekļa oksīda daudzums. Nosusinātie kūdrāji no siltumnīcefekta gāzu krātuvēm kļūst par emisijas avotiem. Mēs zinām, ka lielākais emisijas avots globālā mērogā ir Indonēzija, jo tur milzīgā apmērā notiek tropisko kūdrāju nosusināšana. Taču tas, ko bieži aizmirstam vai negribam par to runāt – Eiropas Savienība ir otrajā vietā,” stāsta H. Jostens.

Šī iemesla dēļ, sadarbojoties astoņiem partneriem piecās Eiropas valstīs, tostarp Latvijā, tiek īstenots LIFE Peat Restore projekts, kura mērķis ir atjaunot kūdrāju ekosistēmas funkcijas vienpadsmit teritorijās ar kopējo platību 5300 hektāri. Lai sasniegtu Parīzes klimata nolīguma mērķus, Eiropas Savienības dalībvalstīm, tostarp projektā iesaistītajām Vācijai, Polijai, Lietuvai, Latvijai un Igaunijai, līdz 2050. gadam jākļūst klimatneitrālām. Lai sasniegtu šo ambiciozo mērķi, ir jāatjauno mitrāju funkcijas, tostarp atjaunojot degradētus purvus, 150 tūkstošos kvadrātkilometru, t. i., piecos kvadrātkilometros gadā. Atbilstoši H. Jostena sacītajam, “Jāatjauno kūdrājus, lai novērstu Zemes klimata straujas pārmaiņas, lai saglabātu mūsu planētu un cilvēces eksistencei nepieciešamos apstākļus”.
Lai gan H. Jostena optimisms viegli pielīp ikvienam, tas neatceļ dažādas praktiskas dabas grūtības, lai šos mērķus īstenotu. Tas nozīmē saglabāt kūdru un purvu dzīvotspēju burtiskā nozīmē. Purvu un citu kūdrāju galvenais degradācijas iemesls ir nosusināšana intensīvai lauksaimniecībai. Pašlaik nenotiek nekādas vērā ņemamas darbības lauksaimniecības sektorā, lai mazinātu kūdrāju izmantošanu šim mērķim vai pielāgotu zemes apstrādes metodes, padarot tās klimatam draudzīgākas un ilgtspējīgākas. Kā pārliecināt lauksaimniecības sektoru, ka tas ir tiešām nepieciešams? Lielākās vides aizsardzības organizācijas Vācijā NABU prezidents Jērgs-Andreass Krīgers paneļdiskusijā uzsvēra, ka “jādodas uz reģioniem un jārunā ar lauksaimniekiem, pārliecinot tos kļūt dabai un klimatam draudzīgākiem. Ir svarīgi mainīt Eiropas Savienības subsīdiju saņemšanas nosacījumus un mainīt novecojušo loģiku, kas ir šo shēmu pamatā.”

Ir skaidrs, ka, lai lielā mērogā iekustinātu šo tēmu, ir un būs jāsaskaras ar dažādu interešu grupu atšķirīgiem viedokļiem. Taču pārsteidzoši, ka paneļdiskusijā tika rasti daudzi saskares punkti, par kuriem dalībnieki spēja vienoties. Nav jāšaubās, ka kūdrāju kā oglekļa uzkrājēju loma, pašlaik ir nozīmīgāka nekā jebkad agrāk. Kūdrāju ekosistēmu atjaunošana ir viennozīmīgi nepieciešama, lai sasniegtu Parīzes nolīguma mērķus. “Mēs jau sen zinām, kā var novērst nosusināšanas ietekmes, pašlaik šīs metodes ir labi zināmas un apgūtas. Taču steidzami jāmaina Eiropas Savienības subsīdiju shēmas, atbalstot klimatam draudzīgāku, ilgtspējīgāku zemes izmantošanu,” uzsver paneļdiskusijas dalībnieki. Turklāt tādi projektiem, kā LIFE Peat Restore, jāsasniedz plašāku mērķauditoriju, lai arvien vairāk uzņēmēju būtu informēti un izprastu zemes izmantošanas nozīmi klimata aspektā un, vēl jo svarīgāk, paši savā darbības jomā izmantotu ilgtspējīgākas metodes.
Atgriežoties pie H. Jostena tēlainā skaidrojuma par marinētiem gurķiem – tie ir vislabākie un garšīgākie tad, kad tos ēdam tieši no burkas – kraukšķīgi, svaigi, sulīgi. Šī metafora der arī purviem – tiem ir vislielākā vērtība tad, kad tie ir dzīvi un dabiski un kad tie pilnvērtīgi pilda savu lomu uz planētas.