Zeichenfläche 1binoculars Zeichenfläche 1_bog Zeichenfläche 1book Zeichenfläche 1_camera Zeichenfläche 1_chart Zeichenfläche 1_compass Zeichenfläche 1_daylight Zeichenfläche 1_dokumentation Zeichenfläche 1_dokuments Zeichenfläche 1_fish Zeichenfläche 1_flyer Zeichenfläche 1_forest Zeichenfläche 1_frog Zeichenfläche 1_heron Zeichenfläche 1_hourglass Zeichenfläche 1_map Zeichenfläche 1_meeting Zeichenfläche 1_ruler Zeichenfläche 1_shovel Zeichenfläche 1_speedometer Zeichenfläche 1_swamp Zeichenfläche 1_temperature Zeichenfläche 1_timeline Zeichenfläche 1_timer Zeichenfläche 1_water Zeichenfläche 1_wave

Kaļķainu zāļu purvu atjaunošanas darbi pie Engures ezera

2020. gada sākumā LIFE Peat Restore projektā veikti kaļķainu zāļu purvu apsaimniekošanas darbi dabas parkā “Engures ezers”. Krūmu un jauno koku izciršanu organizēja Engures ezera dabas parka fonds. Darbi veikti 20 ha platībā, atjaunojot atklāta zāļu purva un sausāku pacēlumu jeb meža saliņu mozaīku.
Engures ezera piekrastes kaļķainie zāļu purvi ir Latvijas mērogā nozīmīgs un izcils šāda veida biotopu komplekss. Engures ezera piekrastes zāļu purviem raksturīgs īpatnējs, citur reti sastopams sugu kopums, kā arī purvi ir neparasti ar savu “jaunību”, jo veidojušies relatīvi nesen – pēc ezera līmeņa pazemināšanas 1842. gadā. Kaļķainie zāļu purvi ir bagāti ar retām, aizsargājamām augu sugām, piemēram, te ir viena no trijām, ticamāk, pat tikai divām atlikušajām orhidejas mušu ofrīdas atradnēm Latvijā un daudzskaitlīga Lēzela lipares atradne. Te sastopamas arī daudzas citas aizsargājamas augu un dzīvnieku sugas. Kādreiz Engures ezera krastu mežos un purviņos brīvā vaļā ganījušies lopi, bet mūsdienās šāds apsaimniekošanas veids ir izzudis. Līdz ar to pēdējos gadu desmitos šejienes purvi aizaug ar krūmiem un kokiem.

Projekta teritorija pie Engures ezera pirms krūmu izciršanas, 2018. gada vasara. Daļa teritorijas bija blīvi aizaugusi ar jaunām priedēm un lapukokiem. Foto: A. Priede.

Paveiktie darbi ir ieguldījums kaļķainu zāļu purvu saglabāšanā. Krūmu un jauno koku izciršana nenodrošina atklātu purvu saglabāšanos uz ilgu laiku – darbi pēc kāda laika ir jāatkārto. Tomēr sagaidāms, ka labvēlīga ietekme saglabāsies vismaz piecus līdz desmit gadus. Pēc tam nepieciešama atkārtota izciršana, nākotnē meklējot iespējas ieviest zemas intensitātes noganīšanu. Detalizēts teritorijas apsaimniekošanas plāns izstrādāts 2018.–2019. gadā LIFE Peat Restore ietvaros. Drīzumā paredzēta arī purvu mitruma režīma uzlabošana, uzbūvējot aizsprostus uz grāvjiem, kas sekmē strauju ūdens aizplūšanu no purvu ieplakām. Mijiedarbojoties abu veidu apsaimniekošanas pasākumiem, sagaidāma labvēlīga ietekme uz purvu biotopiem.

Projekta teritorija pie Engures ezera pēc krūmu izciršanas, 2020. gada februāris. Mozaīkas veidā saglabātas vecākās priedes un kadiķi. Foto: A. Priede.

Lai gūtu praktisku pieredzi šādu purvu apsaimniekošanā un dalītos pieredzē par līdzīgas apsaimniekošanas īstenošanu citās teritorijās, 14. februārī notika talka. Tajā piedalījās gan projekta dalībnieki (Engures ezera dabas parka fonds, Latvijas Universitāte) un teritorijas apsaimniekotāju, gan Dabas aizsardzības pārvaldes, AS “Latvijas valsts meži” un apkārtnes iedzīvotāju pārstāvji. Kopīgiem spēkiem tika nozāģēti un novākti krūmi aptuveni 3,5 ha platībā gan dižās aslapes audzē, gan sausākajā daļā, kur zemsedzē dominē rūsganā melncere.

Daļa dalībnieku šādus darbus veica pirmoreiz, tā vismaz daļēji, pašiem līdzdarbojoties, iepazīstot apsaimniekošanas gaitu. Taču daļai talkotājui jau bija praktiska pieredze līdzīgu biotopu apsaimniekošanā, līdz ar to varēja salīdzināt pieredzi, apsaimniekojot kaļķainos zāļu purvos citviet Rietumlatvijā.

Pateicamies visiem talkas dalībniekiem!

Talka 2020. gada 14. februārī. Foto: A. Priede.