Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (Intergovernmental Panel of Climate Change jeb IPCC) nesen publicējusi ziņojumu par siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijām, ko rada sauszemes ekosistēmas, zemes lietojums un ilgtspējīga zemes apsaimniekošana saistībā ar pielāgošanos klimata pārmaiņām un klimata pārmaiņu mazināšanu, zemes degradāciju un pārtikas drošību. Secinājumi un ieteikumi politikas veidotājiem saskan ar LIFE Peat Restore projekta mērķiem un vēlreiz apliecina šī projekta nepieciešamību. IPCC atziņu iedvesmoti, esam pārliecināti, ka jāturpina atjaunot degradētas kūdrāju ekosistēmas, tostarp purvus, un jāturpina informēt sabiedrību un politikas veidotājus par mitrāju ekosistēmu atjaunošanas nozīmi klimata pārmaiņu mazināšanā.
IPCC ziņojums mudina valstis, kurās raksturīgas oglekli uzkrājošas ekosistēmas, tostarp purvi, steidzamības kārtā iekļaut šo ekosistēmu atjaunošanu klimata pārmaiņu mazināšanas stratēģijās. Šajā gadījumā vilcināšanās un bezdarbība rada nozīmīgus riskus. Bezdarbība un nepietiekama rīcība, neveicot degradēto ekosistēmu atjaunošanu un atliekot to uz vēlāku laiku, var nevest pie neatgriezeniskām sekām. Vilcināšanās dēļ ekosistēmu atjaunošanas izmaksas būtiski pieaug, kā arī ar laiku samazinās degradēto ekosistēmu atjaunošanas iespējas. Respektīvi, neveicot darbus īstajā laikā un apjomā, vēlāk pat lieli ieguldījumi var vairs nenest gaidītos rezultātus. Tā rezultātā, kā uzsver IPCC ziņojums, var rasties nozīmīgs SEG emisiju pieaugums no degradētām ekosistēmām, kas turpinās veicināt klimata pārmaiņas.
Zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības radītās emisijas
IPCC ziņojums ietver vērtējumu par emisijām, ko rada sauszemes ekosistēmu izmantošana, piemēram, mežsaimniecība, aramzemes, zālāji, mitrāji un apdzīvotas vietas. Šāda veida zemes izmantošana ir daļa no ZIZIMM sektora (pilnā nosaukumā – zemes izmantošana, zemes izmantošanas maiņa un mežsaimniecība), kas ietver lauksaimniecību un citus zemes izmantošanas veidus, arī derīgo izrakteņu, tostarp kūdras, ieguvi. Laika periodā no 2007.–2016. gadam ZIZIMM sektora radītās SEG emisijas veidojušas 23% no globālā antropogēnas izcelsmes emisiju apjoma.
Saskaņā ar IPCC ziņojumu, ZIZIMM sektorā pašlaik tiek piesaistīts vairāk oglekļa nekā emitēts – tas nozīmē, ka oglekļa dioksīda CO2 piesaiste šajā sektorā ir lielāka nekā emisijas. Tajā pašā laikā ziņojums atklāj, ka uz jau notiekošo klimata pārmaiņu fona ZIZIMM sektors, iespējams, nākotnē var nespēt nodrošināt pietiekamu oglekļa piesaisti. Šī sektora spēju piesaistīt oglekli var mazināties, pieaugot mežu izciršanai, augsnes erozijai un intensīvas lauksaimniecības radītai augsnes degradācijai, kā arī pārveidojot dabiskas ekosistēmas aramzemēs.
Ar zemes izmantošanu saistītā cilvēka saimnieciskā darbība un tās sekas pastiprina klimata pārmaiņas. Ziņojums brīdina, ka “zemes izmantošanas veids un intensitāte var būtiski mainīt dažādu ekstremālu parādību varbūtību, intensitāti un ilgumu”. Tātad tas, vai purva ekosistēmas ir sliktā stāvoklī (nosusināta) vai labā stāvoklī var būtiski ietekmēt ekstrēmu klimatisku parādību (plūdi, stihiski ugunsgrēki u.c.) biežumu, intensitāti un ilgumu. Šīs IPCC atziņas vēlreiz apliecina ekosistēmu atjaunošanas milzīgo nozīmi klimata pārmaiņu krīzes risināšanā, lai uzlabotu cilvēces turpmākas pastāvēšanas iespējas.
Klimata pārmaiņu mazināšanas iespējas: oglekli piesaistošu ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana
Oglekli piesaistošu ekosistēmu, tostarp purvu, saglabāšana un atjaunošana ir efektīvs klimata pārmaiņu mazināšanas veids, kas nes izmērāmus rezultātus. Dabiskas, veselīgas purvu ekosistēmas veic klimata pārmaiņu mazināšana funkciju jau tagad – tātad jānodrošina to pienācīga aizsardzība un saglabāšana. Tās nodrošina daudzveidīgus ekosistēmu pakalpojumus un veic arī dažādas citas funkcijas, piemēram, regulē ūdens apriti dabā. Degradētas, bet atjaunotas purvu ekosistēmas veic tās pašas funkcijas, taču paiet ilgāks laiks, līdz tās atkal spēj funkcionēt līdzvērtīgi dabiskajām.
Pastāv dažādas iespējas, kā panākt oglekļa piesaisti augsnē vai veģetācijā – lauksaimniecības zemju apmežošana, mežu atjaunošana, agromežsaimniecība, oglekļa piesaiste minerālaugsnēs, ko var sekmēt ar dažādām metodēm, oglekļa piesaiste koksnes produktos. Tomēr neviena no šīm iespējam nenodrošina ilgstošu, nepārtrauktu oglekļa piesaisti. Turpretī kūdrāji spēj piesaistīt un uzkrāt oglekli gadsimtiem ilgi. Tātad, kā uzsver IPCC ziņojums, “investīcija funkcionējošu ekosistēmu atjaunošanā var nest globālas nozīmes ieguvumus. [..] Ekosistēmu atjaunošana un to stāvokļa uzlabošana uzlabo dzīves vidi un nodrošina gan īstermiņa, gan ilgtermiņa ieguvumus klimata pārmaiņu kontekstā, turklāt palīdz pielāgoties klimata pārmaiņām, saglabāt bioloģisko daudzveidību, atjauno un uzlabo ekosistēmu funkcijas un to nodrošinātos pakalpojumus.”
Ekosistēmu atjaunošana nav atliekama uz vēlāku laiku
IPCC ziņojums īpaši uzsver, ka jārīkojas steidzami un nekavējoties. Vilcināšanās samazina uz tālāku nākotni atliktu darbību – ekosistēmu atjaunošanas – efektivitāti. Ziņojumā norādīts, ka “nekavējoša rīcība var novērst vai samazināt riskus un zaudējumus, kā arī nest ievērojumu labumu sabiedrībai”. Jo ilgāks laiks paiet un jo vairāk pastiprinās klimata pārmaiņu nestās sekas, jo vairāk samazinās potenciālo rīcību iespējas. Praktiski tas nozīmē to, kas, atliekot nosusināta purva atjaunošanu uz vēlāku, nenoteiktu nākotni, iespējams, samazinām šī purva atjaunošanās iespējas.
LIFE Peat Restore sagatavotās publikācijas dziļākai izpratnei:
10 iemesli, kāpēc atjaunot purvus (angļu valodā)