Zeichenfläche 1binocularsZeichenfläche 1_bogZeichenfläche 1bookZeichenfläche 1_cameraZeichenfläche 1_chartZeichenfläche 1_compassZeichenfläche 1_daylightZeichenfläche 1_dokumentationZeichenfläche 1_dokumentsZeichenfläche 1_fishZeichenfläche 1_flyerZeichenfläche 1_forestZeichenfläche 1_frogZeichenfläche 1_heronZeichenfläche 1_hourglassZeichenfläche 1_mapZeichenfläche 1_meetingZeichenfläche 1_rulerZeichenfläche 1_shovelZeichenfläche 1_speedometerZeichenfläche 1_swampZeichenfläche 1_temperatureZeichenfläche 1_timelineZeichenfläche 1_timerZeichenfläche 1_waterZeichenfläche 1_wave

LIFE Peat Restore projekts piedalās Eiropas Zinātnieku naktī 2018

2018. gada 28. septembrī Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs piedalījās Eiropas Zinātnieku naktī, aicinot iesaistīties arī LIFE Peat Restore projekta komandu. Šī gada Zinātnieku nakts tēma veltīta kultūras mantojuma vērtībām. Tādēļ Purva laboratorijā tika izvērsta diskusija par dažādu zemes izmantošanas veidu ietekmi uz augsnes kvalitāti, kas ir tradicionālās ainavas sastāvdaļa un ko ietekmē gan apsaimniekošanas paņēmieni, gan to intensitāte.

Projekta eksperte Līga Strazdiņa, demonstrējot apmeklētājiem purva sūnas. Foto: L. Strazdiņa.

Vienkāršā eksperimentā, izmantojot četrus dažādus augsnes modeļus, dalībnieki varēja pārliecināties, kā lietus erozijas rezultātā tiek noplicināta lauksaimniecībā izmantojamā zeme, salīdzinot ar meža zemsedzi. Savukārt no kūdras izstrādes laukiem apkārtējā vidē nonāk vairāk kūdras daļiņu nekā no dabiskiem purviem. Tas nozīmē, ka jāsaglabā līdzsvars starp vides kvalitāti un cilvēku iztikas nodrošināšanai nepieciešamo resursu ieguvi, starp saimnieciskiem mērķiem izmantotām un dabiskām platībām.

Eksperiments, kas parāda dažādu zemes izmantošanas veidu ietekmi uz augsnes eroziju. Foto: L, Strazdiņa.

Paralēli erozijas eksperimentam apmeklētājiem bija iespēja novērtēt botānikā laboratorijās ierasti lietoto ķīmisko krāsvielu īpašības, pārbaudot tos uz sfagnu lapiņu mikroskopiskajiem paraugiem. No sešiem izmantotajiem pigmentiem sfagnu hialīnšūnas vislabāk iekrāsoja metilēnzilā šķīdums, malahītzaļais un Kongo sarkanais.
Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs Eiropas Zinātnieku naktī piedalījās jau devīto reizi, šogad uzņemot gandrīz 400 apmeklētājus, galvenokārt skolēnus un ģimenes ar bērniem. Bez Purva laboratorijas Botāniskajā dārzā vadītas ekskursijas par vēsturi “Augu mājām – 90”, izzināti barības vielu un ūdens pārvietošanās procesi ziedaugos, kā arī apgūta papīra origami ziedu locīšana un krāsošana, apgleznotas palmu mājas koku lapas ar no kafijas iegūtu “krāsu” un veidoti ģipša atlējumi Botāniskā dārza augu lapu, ziedu un sēklu nospiedumiem.

 

Ar dažādām krāsām iekrāsotās sfagnu sūnas. Foto: L. Strazdiņa.