2019. gada augustā atkārtoti veikts veģetācijas monitorings visās trijās
LIFE Peat Restore projekta teritorijās Latvijā – dabas parkā “Engures ezers” un dabas liegumos “Augstroze” un “Baltezera purvs”. Monitorings uzsākts 2018. gadā. Katrā teritorijā ierīkoti 3–4 lieli pastāvīgi parauglaukumi, kuru izmērs ir 10 x 10 m, savukārt katra lielā parauglaukuma iekšienē ir deviņi vienu kvadrātmetru lieli laukumiņi. Dabas parkā “Engures ezers” jau 2017. gadā ierīkoti un atkārtoti apsekoti vēl trīsdesmit vienu kvadrātmetru lieli parauglaukumi, kas izvietoti vairākās transektēs, lai nosegtu visu apsaimniekojamo teritoriju, kur paralēli grāvju aizsprostošanai paredzēta koku un krūmu izciršana.
Projekta ekspertes atkārtoti apsekojušas 120 parauglaukumus. Tajos reizi gadā tiek uzskaitītas visas sastopamās vaskulāro augu un sūnu sugas un noteikti to projektīvie segumi. Gan konkrētu augu sugu klātbūtne, gan to seguma izmaiņas ļauj novērtēt pārmaiņas mitruma režīmā un citos apstākļos.
Tā kā grāvju aizsprostu būve 2019. gada vasarā vēl nav uzsākta, hidroloģiskais režīms pagaidām nav mainījies, tāpēc būtiskas pārmaiņas pēdējā gada laikā arī nebija sagaidāmas. Nelielas svārstības purva veģetācijā notiek dabiski, savukārt būtiskākas pārmaiņas var veicināt hidroloģiskā režīma izmaiņas, tajā skaitā grāvju aizsprostošana, klimata mainība un citi faktori.
Viens no Baltezera purva parauglaukumiem 2018. gadā. 
Tas pats parauglaukums 2019. gadā. Nedaudz palielinājies krūmu īpatsvars.
Kopš 2018. gada nav novērotas būtiskas pārmaiņas dabas parka “Engures ezers” un dabas lieguma “Augstroze” projekta teritorijās. Tas liecina, ka purva veģetācija dabiski ir maz mainīga. Nozīmīgākas, tomēr ne būtiskas pārmaiņas novērotas Baltezera purvā, kur, visticamāk, pēdējā gada ilgstošā sausuma dēļ palielinājies krūmu segums, kā arī nedaudz mainījies sūnu sugu sastāvs. Sausāki apstākļi purvā veicina krūmu ekspansiju un straujāku koku augšanu, kā tas acīmredzot noticis arī Baltezera purvā. Tomēr šo viena gada novērojumu pagaidām nevar attiecināt uz ilgāku periodu un vispārināt, un monitorings jāturpina – pamatotus secinājumus var izdarīt tikai par ilgāku novērojumu periodu. Tāpat veģetācijas mainības interpretācijā jāņem vērā arī gruntsūdens līmeņa monitoringa rezultāti.
Monitorings pēc tādas pašas metodes tiek īstenots arī pārējās četrās projekta valstīs Vācijā, Polijā, Lietuvā un Igaunijā. Rezultāti tiks apkopoti atskaitē un publicēti šajā interneta vietnē sadaļā “Publikācijas”.
Iepriekšējā gada monitoringa rezultāti atrodami šeit.