Zeichenfläche 1binocularsZeichenfläche 1_bogZeichenfläche 1bookZeichenfläche 1_cameraZeichenfläche 1_chartZeichenfläche 1_compassZeichenfläche 1_daylightZeichenfläche 1_dokumentationZeichenfläche 1_dokumentsZeichenfläche 1_fishZeichenfläche 1_flyerZeichenfläche 1_forestZeichenfläche 1_frogZeichenfläche 1_heronZeichenfläche 1_hourglassZeichenfläche 1_mapZeichenfläche 1_meetingZeichenfläche 1_rulerZeichenfläche 1_shovelZeichenfläche 1_speedometerZeichenfläche 1_swampZeichenfläche 1_temperatureZeichenfläche 1_timelineZeichenfläche 1_timerZeichenfläche 1_waterZeichenfläche 1_wave

Projekta Latvijas un Lietuvas komanda pārstāvēta starptautiskā sūnu izpētes konferencē Spānijā

2019. gada 9. līdz 12. jūlijā Madridē, Spānijā, norisinājās IAB (International Association of Bryologists jeb Starptautiskā briologu biedrība), iMOSS (International Molecular Moss Science Society jeb Starptautiskā sūnu molekulārās zinātnes biedrība) un SEB (Spanish Bryological Association (Sociedad Española de Briología) jeb Spānijas sūnu biedrība) organizēta konference. Pasākums norisinājās Madrides Karaliskajā botāniskajā dārzā, un to apmeklēja aptuveni 150 dalībnieku no 40 valstīm, pārstāvot visus kontinentus.

Konferences dalībnieki stenda referātu sesijā, kas noritēja brīvā dabā Madrides Karaliskajā botāniskajā dārzā. Foto: L. Strazdiņa.

Konference bija veltīta briofloras izpētei, kas iekļauj gan ekoloģijas, bioģeogrāfijas un dabas aizsardzības jautājumus, gan ģenētisko metožu pielietošanu sūnu fizioloģijas, filoģenēzes un sistemātikas problēmu risināšanai. Kopā prezentēti 79 mutiskie referāti un 86 stenda referāti. Vairāki ziņojumi veltīti globālās klimata sasilšanas ietekmei uz sugu izplatību un bioloģisko daudzveidību, arī purvu ekosistēmās, piemēram, Čehijā, Zviedrijā un Lielbritānijā. Vairāki pētījumi veltīti sfagnu morfoloģijai un ģenētiskajai daudzveidībai (Norvēģijā, Šveicē).

Sfagnu loma oglekļa uzkrāšanā un klimata pārmaiņu prognozēšanā tiek pētīta Zviedrijā. Fragments no Fia Bengtsson ziņojuma. Foto: L. Strazdiņa.

LIFE Peat Restore projektu pārstāvēja Dr. biol. Līga Strazdiņa ar stenda referātu, kas sagatavots kopā ar līdzautoriem no LIFE Peat Restore Latvijas un Lietuvas komandām. Ziņojumā izvērtēta sūnu kā purvu degradēšanās indikatoru loma. Pētījumā abās valstīs astoņās projekta teritorijās konstatētas 85 sūnu sugas, no tām 24 ir būtiski saistītas ar kādu no četrām purvu degradēšanās stadijām. Pētījuma rezultāti norāda uz atsevišķu sūnu sugu jutīgumu, kā arī uz sugu pielāgošanās spēju cilvēka radītām pārmaiņām ekosistēmā. Iegūtie rezultāti ir noderīgi, vērtējot līdzīgas situācijas, kad jāizvērtē purva degradācijas pakāpe un jāpieņem lēmumi par piemērotākajiem degradētu purvu atjaunošanas un apsaimniekošanas pasākumiem.

LIFE Peat Restore projekta eksperte Dr. biol. Līga Strazdiņa ar projekta stenda referātu.

Konferences dalībnieki iepazīstināti arī ar LIFE Peat Restore projektā adaptēto GEST metodi siltumnīcefekta gāzu apjoma novērtēšanai kūdrājos. Lielākā interese šajā jautājuma bija Brno Masarika Universitātes pārstāvjiem no Čehijas, kur arī ir aktuāla klimata pasiltināšanās ietekme uz vietējo floru, purvu saimnieciskā izmantošana un biotopu aizsardzība sugu atradņu saglabāšanai.


Konferences noslēguma dienā tika apmeklēts Sierra de Guadarrama nacionālais parks, kur dominē kalnainu apgabalu un Vidusjūras reģiona flora. Foto: L. Strazdiņa.

Vairāk informācijas par konferenci un visu ziņojumu kopsavilkumi atrodami mājaslapā https://www.bryology2019.com. Latvijas un Lietuvas pētījuma rezultāti lasāmi arī šeit: pētījuma kopsavilkums un stenda referāts.