Regulāri siltumnīcas efekta gāzu (SEG) emisiju mērījumi uzsākti visās LIFE Peat Restore teritorijās piecās projekta valstīs – Igaunijā, Latvijā, Lietuvā, Polijā un Vācijā. Šovasar projekta Vācijas nacionālais koordinators no NABU Andreass Hermans apmeklēja Latviju un Igauniju, lai pārraudzītu un konsultētu SEG mērījumu vietu ierīkošanu. Instrumentālo mērījumu uzsākšana un testēšana bija sekmīga.
SEG mērījumi LIFE Peat Restore projekta valstīs aptvers dažādus kūdrāju tipus ar atšķirīgu ietekmētības pakāpi – gan relatīvi mazskartus, gan stipri nosusinātus un citādi cilvēka darbības pārveidotus kūdrājus. Visās projekta teritorijās laika posmā no 2018. līdz 2020. gadam veģetācijas periodā tiks veikti regulāri SEG emisiju mērījumi.
Projektā iesaistītie eksperti pēc sekmīgas siltumnīcas efekta gāzu mērījumu testēšanas Madiešēnu purvā Latvijā, izmantojot kameru metodi. 2018. gada augusts. Foto: Dacīte Beķere.
Projekta teritorijas
Projekta teritoriju Vācijā (Biesenthaler Becken) veido 15,5 ha nosusinātu purvainu mežu. Projekta teritorijā Polijā Slovinski (Slowinski) nacionālajā parkā ir 1350 ha degradētu augsto purvu un purvainu mežu, ko būtiski ietekmējusi kūdras ieguve un nosusināšana. Igaunijā projekta teritorijā Lēnemā-Sūrso (Läänemaa-Suursoo) dabas liegumā atrodami vairāki biotopu veidi uz kūdras augsnēm: kaļķaini zāļu purvi, pārejas purvi un slīkšņas, staignāju meži u. c. – lielākoties tos ietekmējusi nosusināšana. Arī Latvijā un Lietuvā projekta teritorijās pārstāvēti dažādi kūdrāju ekosistēmu veidi: gan relatīvi dabiski, gan nosusināšanas ietekmēti augstie purvi, kaļķaini zāļu purvi, pārejas purvi un slīkšņas, purvaini meži.
Dažas no projekta teritorijām (pulksteņa rādītāja kustības virzienā): Biesenthaler Becken Vācijā; Aukštumalas purva kūdras ieguves ietekmētā daļa Lietuvā; Madiešēnu purvs dabas liegumā “Augstroze” Latvijā; purvains bērzu mežs Polijā, Slovinski nacionālajā parkā.
Projektā izmantotie instumentālie SEG mērījumi un netiešās novērtēšanas metodes
LIFE Peat Restore projektā tiek izmantotas gan instrumentālās SEG emisiju mērījumu metodes, gan netieša SEG emisiju kvantificēšanas metode – tā sauktā GEST (Greenhouse Gas Emission Site Types) pieeja. GEST pieeja ļauj novērtēt emisiju apjomu un kūdrāju radīto SEG emisiju apjomu izmaiņas, regulāri mērot gruntsūdens līmeni un vērtējot to kopā ar konkrētajā teritorijā sastopamajiem veģetācijas tipiem un to pārmaiņām. Šī pieeja dod iespēju ar netiešām metodēm novērtēt SEG emisiju apjoma izmaiņas, balstot vērtējumu veģetācijas un gruntsūdens līmeņa pārmaiņu monitoringā.
2017. un 2018. gada vasaras sezonās LIFE Peat Restore projekta eksperti veikuši veģetācijas kartēšanu visās projekta teritorijās, kas nepieciešams GEST pieejas pielietošanai. Tādā veidā tiek noteikti veģetācijas veidi, kas tālāk tiek klasificēti GEST tipos. Projekta īstenošanas laikā jau identificēti vairāki jauni GEST tipi, kas tiks pievienoti GEST tipu katalogam un attiecīgi paplašinās pieejas izmantošanas iespējas. GEST pieejas izmantošana, kombinējot to ar instrumentālajiem mērījumiem, ļaus kalibrēt emisiju vērtības, tādējādi nonākot pie patiesajiem emisiju apjomiem.
Veģetācijas aprakstīšana parauglaukumos Igaunijā projekta teritorijā. Foto: Laimdota Truus.
Līdz 2021. gadam tiks aprēķināts un publicēts globālās sasiltināšanas potenciāls un SEG emisijas dažādos kūdrāju tipos pirms un pēc ekosistēmu atjaunošanas darbu īstenošanas. Emisiju monitorings, izmantojot instrumentālos mērījumus un netiešo novērtēšanas metodi, ļaus novērtēt projekta lomu SEG emisiju apjoma mazināšanā.
SEG emisiju monitorings projekta teritorijā augstajā purvā Slovinski nacionālajā parkā Polijā.
LIFE Peat Restore aktivitātes Parīzes nolīguma kontekstā
Viena no būtiskākajām 2015. gada Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Parīzes nolīgumu sadaļām ir nolīgumu ratificējošo valstu apņemšanās samazināt SEG emisijas, lai ierobežotu vidējās globālās temperatūras paaugstināšanos par 1,5 °C, salīdzinot ar pirmsindustriālo līmeni. Lai sasniegtu šo mērķi un nacionālā mērogā efektīvi samazinātu SEG emisijas, kā arī pielāgotos klimata pārmaiņām, nolīgumu ratificējušajām valstīm ir jāizstrādā visas nozares aptverošas klimata stratēģijas. Rīcības šī mērķa sasniegšanai nepieciešamas visās nolīgumu ratificējušajās valstīs. Tās jāpārskata reizi piecos gados, un katrā piecu gadu ciklā tām jākļūst arvien ambiciozākām attiecībā uz mērķa sasniegšanu.
LIFE Peat Restore projekts dos ieguldījumu kopīgā mērķa sasniegšanā, tostarp nodrošinot nozīmīgus SEG emisiju mērījumu datus, kas var tikt izmantoti nacionālajos emisiju apjoma novērtējumos. Projekta komanda vēlas pārliecināt politikas veidotājus, ka kūdrāju ekosistēmu atjaunošanai un efektīvai aizsardzībai ir jābūt būtiskai klimata stratēģijas komponentei, kas palīdzēs izpildīt Parīzes nolīguma apņemšanos.