2018. gada augustā Latvijas projekta vietās – dabas parkā “Engures ezers” un dabas liegumos “Augstroze” un “Baltezera purvs” – ierīkoti veģetācijas monitoringa parauglaukumi. Tie nepieciešami, lai salīdzinātu veģetācijas stāvokli pirms un pēc purva ekosistēmas atjaunošanas, novērtējot projektā īstenoto rīcību efektivitāti. LIFE Peat Restore purvu ekspertes parauglaukumos dokumentējušas pašreizējo veģetācijas stāvokli, kas tiks novērtēts atkārtoti pēc grāvju aizsprostošanas un citiem apsaimniekošanas darbiem. Katrā purvā ierīkoti 3–4 parauglaukumi, kuru izmērs ir 100 kvadrātmetri, un to iekšienē aprakstīti deviņi vienu kvadrātmetru lieli parauglaukumi. Dabas parkā “Engures ezers”, kur paredzēta koku un krūmu izciršana aizaugušajās kaļķainā zāļu purva daļās 20 ha platībā, papildus ierīkoti vēl 30 vienu kvadrātmetru lieli parauglaukumi. Parauglaukumi ierīkoti gan degradētajās purva daļās, kur sagaidāma purvam raksturīgas veģetācijas atjaunošanās, gan relatīvi neskartās vietās, kas noderēs salīdzināšanai. Parauglaukumu vietas iezīmētas dabā un reģistrētas to ģeogrāfiskās koordinātas, kas nākamajās apsekojuma reizēs ļaus atkārtot novērtējumu precīzi tajās pašās vietās. Katrā parauglaukumā tiek uzskaitītas visas sastopamās augu sugas un to segumi. Veģetācijas monitoringa rezultāti tiks analizēti kopsakarībā ar ūdens līmeņa novērojumu rezultātiem.
10 x 10 m lieli parauglaukumi Madiešēnu purvā dabas liegumā “Augstroze – degradētajā augstā purva daļā (augšējais attēls) un relatīvi maz ietekmētā purva daļā (apakšējais attēls). Foto: Agnese Priede.
Augu sugu sastāvs ir labs purva veselības stāvokļa rādītājs, tāpēc tas parasti tiek izmantots ekosistēmu atjaunošanas sekmju vērtēšanā. Nosusinātos purvos ieviešas sausākiem apstākļiem raksturīgi augi, un purvi aizaug ar mežu, kas savukārt caur iztvaikojumu vēl jo vairāk sekmē purva nosusināšanos.
Augstajos purvos, ko projektā to pārstāv Madiešēnu purvs, kur galvenie kūdras veidotāji ir sfagnu sūnas, nosusināšanas dēļ sfagnu kļūst mazāk vai tie izzūd pavisam. Nereti to vietā ieviešas sausieņu skujkoku mežiem raksturīgas sūnas. Spilvju un baltmeldru vietā sāk dominēt sīkkrūmi – virši, vaivariņi, zilenes, vistenes.
Baltezera purvā – pārejas purvā ar kaļķaina zāļu purva elementiem – meliorācija sekmējusi aizaugšanu ar mežu. Izteikta nosusināšanas ietekme ir grāvju tuvumā, kur dominē sīkkrūmi, vietām izzudušas raksturīgās sūnas un ieviesušās biotopam netipiskas sugas.
Savukārt kaļķainā zāļu purvā Engures ezera piekrastē nosusināšanas ietekmētajās purva daļās raksturīga aizaugšana ar priedēm, bērziem, baltalkšņiem. Zemsedzē samazinājies rūsganās melnceres un citu kaļķainiem zāļu purviem raksturīgo sugu (orhidejas, tā sauktās brūnās sūnas, bezdelīgactiņas u. c.) īpatsvars un to vietā lielā īpatsvarā sastopama zilganā molīnija – ekspansīva augu suga.
Purvu biotopu un augu ekspertes Līga Strazdiņa (no kreisās) un Agnese Priede, uzskaitot sugas parauglaukumā Madiešēnu purvā. Foto: Dacīte Beķere.
Sagaidāms, ka, aizsprostojot grāvjus un mazinot ūdens līmeņa svārstības, tiks panākta raksturīgā augāja atjaunošanos degradētajās purvu daļās. Tādējādi atjaunosies kūdras veidošanās process un oglekļa piesaiste, un samazināsies siltumnīcas efekta gāzu emisijas no nosusinātās kūdras virsas. Monitoringa rezultāti palīdzēs novērtēt purvu ekosistēmu atjaunošanas sekmes.