LIFE Peat Restore projektā Latvijā paredzēta trīs purvu teritoriju mitruma režīma atjaunošana, uzbūvējot aizsprostus uz grāvjiem. 2017. gadā visās teritorijās pirms darbu uzsākšanas veikta rūpīga plānošana, izvērtējot teritoriju hidroloģiskos un hidroģeoloģiskos apstākļus un dabas vērtības. Izpētītas piemērotākās grāvju būves vietas un grāvju aizsprostošanas potenciālās ietekmes, domājot par to, lai darbības būtu iespējami efektīvas. Grāvju aizsprosti plānoti tā, lai tie paveiktu savu darbu, bet nenodarītu ļaunumu ne dabai, ne citiem zemes īpašumiem – atjaunotu mitrumu purvos, neapplūdinot vai citādi nelabvēlīgi neietekmējot apkārtējās mežaudzes, lauksaimniecības zemes vai apdzīvotas vietas. Izpētes un modelēšanas rezultāti skaidroti gan dabas aizsardzības un apsaimniekošanas plānu uzraudzības grupās, gan sabiedrībai vairākās sanāksmēs pagājušā un šā gada laikā.

Pavasarī ūdens pa grāvi strauji aizplūst no Lepstes lāmas dabas parkā “Engures ezers”. Uzbūvējot šeit aizsprostu, paredzēts samazināt ūdens aizplūšanas apjomu, paturot ūdeni purvā. Tas ir ir vitāli svarīgi purva ekosistēmas pastāvēšanai un funkcionēšanai. Tuvumā notiek ūdens līmeņa novērojumi. Foto: O. Aleksāns.

Lai būtu droši par plānoto darbu patieso ietekmi, visu projekta laiku to pastāvīgi vērtēsim, mērot ūdens līmeni urbumos un reizi gadā novērtējot veģetāciju. Monitorings uzsākts krietnu laiku pirms aizsprostu būves un citiem darbiem dabā, lai būtu skaidra situācija pirms atjaunošanas un pēc tam varētu objektīvi izvērtēt pārmaiņas.
Šā gada aprīlī esam uzsākuši ūdens līmeņa monitoringu visās projekta teritorijās (Baltezera purvā, Madiešēnu purvā un Engures dabas parkā). Lai novērtētu ūdens līmeņa pārmaiņas, ierīkoti urbumi, kuros tiek izmantoti automātiskie ūdens līmeņa reģistratori. Šī pieeja ļauj veikt mērījumus bieži (reizi stundā) un precīzi. Reizi ceturksnī dati tiks nolasīti, apkopoti un analizēti. Pašlaik nolasīti pirmā ceturkšņa rezultāti, taču pēc tiem vēl ir pāragri spriest par ūdens līmeņa svārstībām un tās ietekmējošiem faktoriem. Lai izprastu ūdens līmeņa svārstību raksturu, nepieciešami vismaz viena gada dati un to analīzē jāņem vērā konkrētā gada meteoroloģiskie apstākļi. Turpinām strādāt un vērtēt.

Viens no ūdens līmeņa mērījumu urbumiem dabas parkā “Engures ezers” kaļķainā zāļu purvā. Foto: O. Aleksāns.

Monitoringa pirmo rezultātu piemērs – ūdens līmeņa svārstību līknes piecos no urbumiem laikā no aprīļa līdz jūnijam.