Globālā mērogā neskartas purvu un citu kūdrāju ekosistēmas uzkrāj aptuveni 30% no Zemeslodes oglekļa, lai gan šīs ekosistēmas aizņem proporcionāli nelielu platību – kopā ap 3% no sauszemes. Savukārt degradēti kūdrāji, nosusināšanas un kūdras ieguves ietekmēti, pastāvīgi rada nozīmīgas siltumnīcefekta gāzu emisijas. LIFE Peat Restore projekta mērķis ir mazināt degradētu kūdrāju radītās siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas, atjaunojot kūdrāju ekosistēmas un to funkcijas, tostarp oglekļa piesaisti. Lai to panāktu, jānovērš meliorācijas sistēmu ietekme, aizsprostojot un aizberot grāvjus, kā arī veicot citus darbus.

Papildus purvu un citu kūdrāju atjaunošanai, projekta eksperti novērtē SEG emisijas visās projekta teritorijās, izmantojot GEST (Greenhouse Gas Emission Site Types) metodi – gan pirms, gan pēc atjaunošanas darbiem. Atšķirībā no tiešajiem, instrumentālajiem mērījumiem, kas arī tiek izmantoti projektā, izmantojot GEST metodi, emisijas un globālās sasilšanas potenciāls tiek aprēķināts, izmantojot veģetācijas tipu kartējumu. Proti, gan pirms, gan pēc ekosistēmu atjaunošanas tiek identificēti un kartēti visās projekta teritorijās sastopamie veģetācijas tipi. Šie dati tiek kombinēti ar gruntsūdens līmeņa mērījumiem un citiem abiotiskajiem faktoriem.

Visās projekta teritorijās katrā no LIFE Peat Restore projekta valstīm notikusi GEST tipu (veģetācijas) kartēšana, kas kalpos kā sākotnējās situācijas novērtējums pirms ekosistēmu atjaunošanas darbiem. Uzstādītas gruntsūdens līmeņa mērierīces un ierīkoti pastāvīgie veģetācijas parauglaukumi, kas ļaus novērtēt apsaimniekošanas radītās pārmaiņas. Kad vien tas bijis iespējams, esošās situācijas izvērtējumi papildināti ar vēsturiskajiem datiem, kā arī sadarbībā ar vietējām institūcijām pabeigti meža inventarizācijas darbi. Tālāk īsi uzskaitīti nozīmīgākie izpētes darbi.

GEST analīzes ziņojums

GEST analīzes ziņojums ietver pārskatu par visiem projekta teritorijās pirms ekosistēmu atjaunošanas darbiem konstatētos GEST tipus. Paredzams, ka hidroloģiskā režīma atjaunošana radīs pārmaiņas vairākos no šiem GEST tipiem, t .i., kļūstot mitrākam, pārveidosies arī veģetācija un attiecīgi mainīsies arī SEG emisijas.

Papildus jau iepriekš izmantotajiem GEST tipiem, katalogā ieviesti trīs jauni. Jaunie GEST tipi ieviesti, jo tika konstatēti specifiski veģetācijas veidi, kas atšķīrās no jau iepriekš zināmajiem gan veģetācijas, gan abiotisko apstākļu (pH, gruntsūdens līmenis) ziņā. Iepazīstoties ar katalogu, uzzināsiet vairāk GEST tipu daudzveidību un par to, kādi kritēriji izmantoti veģetācijas veidu pielīdzināšanā GEST tipiem.

Pirmais ziņojums par GEST/SEG pārmaiņu scenārijiem

Projekta eksperti sagatavojuši pirmo ziņojumu par GEST/SEG pārmaiņu scenārijiem, kas balstīti aprēķinos par SEG emisijām, izmantojot veģetācijas veidus. Pieņemts, ka ekosistēmu atjaunošanas darbu rezultātā visās teritorijās iespējami vairāki pārmaiņu scenāriji. Izmantojot GEST metodi, novērtēts paredzamais SEG emisiju samazinājuma potenciāls. Izmantoti divi scenāriji: (1) pašreizējā situācija, ja nekas nemainās, t. i., bez ekosistēmu atjaunošanas; (2) pārmaiņas pēc ekosistēmu atjaunošanas. Šie abi scenāriji ļauj salīdzināt projekta teritoriju ietekmi uz klimata pārmaiņām, ja veic purvu atjaunošanu un ja nedara neko. Ziņojums ietver plašāku informāciju par izmantoto metodiku un rezultātiem.

Pirmie dati par GEST metodes izmantošanu Baltijas reģionā: veģetācijas kartēšana pilotteritorijās

Lai iepazīstinātu ar GEST metodi un tās pielietošanas iespējām plašāku interesentu loku, LIFE Peat Restore eksperti 2018. gada 26.–28. septembrī piedalījās starptautiskā purvu veģetācijas izpētes konferencē Baltkrievijā. Raksts par GEST metodi un projekta pirmajiem rezultātiem, to pielietojot, publicēts konferences rakstu krājumā un pieejams arī šeit.