2018. gada 28. maijā Brocēnu pašvaldībā notika dabas lieguma “Baltezera purvs” sabiedriskā apspriešana. Plānu izstrādā LIFE programmas projekta “Degradēto purvu atjaunošana CO2 emisiju mazināšanai Ziemeļeiropas zemienē” (LIFE15 CCM/DE/000138, LIFE Peat Restore) ietvaros. Atbilstoši Ministru Kabineta noteiktajai kārtībai, kas regulē dabas aizsardzības plānu izstrādi, plāns tika nodots sabiedriskajai apspriešanai divas nedēļas pirms sanāksmes. Būtiski iebildumi apspriešanas laikā netika saņemti.
Sanāksmes laikā klātesošie tika iepazīstināti ar plāna izstrādes kārtību, galvenajām dabas vērtībām, sugu un biotopu inventarizācijas rezultātiem, kā arī ekspertu ieteikumiem tālākai teritorijas aizsardzībai un apsaimniekošanai. Dabas liegums ir ar retām augu sugām bagāta teritorija, kā arī tās “lepnums” ir Baltezers – viens no tīrākajiem Kurzemes ezeriem, kurā aug aizsargājamā gludsporu ezerene. Baltezera purvs ir pārejas purvs, kurā aug Latvijā tikai trīs teritorijās sastopamā mušu ofrīda un citas orhideju sugas. Te atrasta arī Īrijas merkija, trejziedu madara, vidējā ziemciete un citi retumi. Mežos un purvā konstatētas arī retas putnu un bezmugurkaulnieku sugas.
Pagājušajā gadsimtā teritoriju skārusi meliorācija. Tas nelabvēlīgi ietekmējis gan bioloģisko daudzveidību, gan sekmējis purva ekosistēmas funkciju – oglekļa un ūdens uzkrāšanas spēju – degradāciju. Agrāk purvā regulāri nonākuši netālu esošās Brocēnu cementa rūpnīcas radīties kaļķainie izmeši, kas, visticamāk, to no tipiska augstā purva pārvērtuši pārejas purvā ar kaļķainu vidi, radot Latvijai īpatnējus, netipiskus purva apstākļus.
Baltezera purvam raksturīga ainava maija beigās. Foto: L. Strazdiņa.
Nosusinātos purvos raksturīgas lielas siltumnīcas efekta gāzu emisijas, kas veicina klimata pasiltināšanos. Tāpēc LIFE Peat Restore projekta ietvaros Baltezera purvā paredzēts aizsprostot vairākus grāvjus, lai apturētu strauju ūdens aizplūšanu no purva un novērstu strauju kūdras sadalīšanos, ko sekmē nosusināšana. Tas palīdzēs purvam atjaunot dabiskās ūdens un oglekļa uzkrāšanas spējas, kā arī saglabāt retās sugas un aizsargājamos biotopus. Lai neradītu nevēlamas ietekmes uz blakus esošajām teritorijām, ir veikta hidroloģiskā un hidroģeoloģiskā izpēte un modelēšana, kas ļauj saprast pazemes un virszemes ūdeņu plūsmas, kā arī prognozēt to pārmaiņas pēc aizsprostu uzbūvēšanas. Baltezera purvā paredzēts būvēt kūdras aizsprostus, izmantojot ekskavatoru tā, lai radītu iespējamu mazu slodzi uz zemsedzi un neradītu nekādus postījumus purvā. Darbus plānots īstenot 2019./2020. gada ziemā. Dabas aizsardzības plānā paredzēta arī tādu koku un krūmu izciršana, kas purvā ieviesušies nosusināšanas dēļ. Tas palīdzētu mazināt ūdens iztvaikošanu caur koku lapām, kā arī uzlabos apstākļus retajām augu sugām.
Šopavasar ir uzsākts ūdens līmeņa monitorings, kas tiks īstenots visu projekta laiku. Vasar;a projekta eksperti uzsāks augāja monitoringu un drīzumā tiks uzsākti arī siltumnīcas efekta gāzu mērījumi, kas palīdzēs novērtēt pārmaiņas pēc purva hidroloģiskā režīma atjaunošanas.
Tuvākajā laikā plānā tiks iestrādāti saņemtie priekšlikumi un tas tiks nodots izskatīšanai Brocēnu pašvaldībā. Pēc tam tas tiks nodots apstiprināšanai.
Hidroģeologs O. Aleksāns skaidro izpētes rezultātus un hidroloģiskā režīma atjaunošanas iespējas. Foto: L. Strazdiņa.
Sanāksmes prezentācijas šeit.