Degradēti kūdrāji rada globālā mērogā nozīmīgas slāpekļa oksīda emisijas – to negatīvā ietekme uz klimatu ir lielāka, nekā bijām līdz šim domājuši. Šī atziņa nesen pausta žurnālā “Nature”, kas publicējis pētījumu, ko īstenojusi starptautiska zinātnieku grupa igauņu profesora Ulo Mandera (Ülo Mander, Tartu Universitāte) vadībā.
Dabiski kūdrāji uzkrāj ne tikai milzīgu daudzumu oglekļa, bet arī nozīmīgus slāpekļa krājumus. Savukārt nosusināti kūdrāji slāpekļa oksīdu izdala atmosfērā. Šīs siltumnīcas efekta gāzes klimata pasiltināšanas potenciāls tiek vērtēts kā 298 reizes augstāks nekā oglekļa dioksīdam. Minētais starptautiska līmeņa pētījums vērš uzmanību uz to, ka 72% no slāpekļa oksīda emisijām pasaules mērogā rada tieši nosusinātie kūdrāji. Tādējādi, kamēr netiek novērsta nosusināšanas ietekme visos meliorētajos kūdrājos, Eiropas Savienības klimata mērķi, kas nosprausti līdz 2030. gadam, nevar tikt īstenoti. Vācijā vien ir apmēram 38 tūkstoši hektāru nosusinātu, degradētu kūdrāju, kas nozīmē, ka klimata mērķu sasniegšanai ik gadu būtu jāatjauno vairāki tūkstoši hektāru purvu.
“Nosusināto kūdrāju izmantošanas veids ir būtiski jāmaina”, uzskata NABU viceprezidents Tomass Tenhards (Thomas Tennhardt). “Mūsdienās kūdrāju, tostarp purvu, aizsardzība un atjaunošana ir viens no būtiskākajiem veidiem, kā mazināt klimata pārmaiņas. Mums jāatsakās no tādas lauksaimniecības, kas atkarīga no nosusinātām zemes platībām”, pauž T. Tenhards. Nozīmīgi slāpekļa oksīda emisiju avoti ir arī lopu audzēšana un mākslīgā mēslojuma pielietošana, taču būtisku emisiju daļu rada tieši nosusinātās kūdrāju platības.
Letīcija Jurema (Letícia Jurema), NABU koordinētā LIFE Peat Restore projekta vadītāja, ir pārliecināta par sistemātiskas kūdrāju, tostarp purvu, atjaunošanas nepieciešamību. Viņa uzskata, ka, lai sasniegtu Eiropas Savienības klimata mērķus līdz 2030. gadam, nekavējoties jāķeras pie degradēto kūdrāju atjaunošanas. Lai dotu ieguldījumu šajā jomā, līdz 2021. gadam piecās projekta valstīs – Vācijā, Polijā, Lietuvā, Latvijā un Igaunijā – kopā ar šo valstu kolēģiem plānots atjaunot 5300 hektāru dažādās pakāpēs degradētu, nosusinātu purvu. Notiks arī plaša mēroga siltumnīcas efekta gāzu (oglekļa dioksīda, metāna un slāpekļa oksīda) mērījumi projekta vietās visās piecās valstīs. Pašlaik daļā projekta teritoriju, tostarp projekta teritorijā Vācijā, mērījumi jau ir uzsākti.
Lai gan kūdrāji veido tikai 3% sauszemes platības uz Zemes, tie sevī glabā gandrīz 30% no augsnēs “noglabātā” oglekļa, kas tādējādi netiek “palaists” atmosfērā. Salīdzinājumam – globālā mērogā meži, kam arī ir milzīga loma klimata regulēšanā, tomēr veido tikai aptuveni pusi no šī apjoma. Kūdrāji, tostarp purvi, uzkrāj oglekli un slāpeklo no atmosfēras un “noglabā” to kūdrā. Lauksaimniecības zemes un to ierīkošanai un uzturēšanai nepieciešamā nosusināšana ir viena no būtiskākajām klimata pārmaiņas sekmējošām nozarēm.