Apraksts
PURVU ATJAUNOŠANA DABAS LIEGUMĀ BIESENTHALER BECKEN
Platība: 15,5 hektāri.
Aizsardzības statuss: dabas liegums, NATURA 2000 teritorija.
Biotopi: Purvaini meži (91D0*).
Klimats: mērenā josla.
Temperatūras: janvārī vidēji -1°C, jūlijā vidēji +18°C.
Nokrišņi: vidēji 789 mm/gadā.
Purvi un siltumnīcas efekta gāzes
Purvi
Vācijā purvi izplatīti valsts ziemeļu un dienvidaustrumu daļā. Bieži sastopami zemā tipa purvi. Savukārt augstie purvi izplatīti Alpu reģionā Vācijas dienvidaustrumos (1).
Oglekļa bilance un kūdras izmantošana
Aprēķināts, ka Vācijā ik gadus tiek emitēts 45 megatonnas CO2 emisiju (NIR 2010). Tādējādi Vācija tiek ierindota starp tām pasaules valstīm, kas veido vislielāko CO2 emisiju (3).
Purvu izmantošana
Kūdra kā kurināmais Viduseiropā izmantota jau Bronzas laikmetā. Intensīvāka kūdras ieguve tika veikta 18.gadsimtā, kad to izmantoja lauksaimniecībā, lai uzlabotu augsni, kā arī kā pakaišus. 19.gadsimta beigās purvos ierīkoja grāvjus, tādējādi paplašinot lauksaimniecībā izmantojamo zemju platības. Vairums purvu nosusināti 20.gadsimta 60.gados (6).
Purvi mūsdienās
Aprēķināts, ka 95% Vācijas purvu ir nosusināti vai izstrādāti (1). Aptuveni 86% purvu ir nosusināti, lai paplašinātu lauksaimniecības zemes, bet 10% purvu apmežoti vai izmantoti kūdras ieguvei.
Komanda
-
Letícia Jurema
Letícia Jurema vairākus gadus darbojusies kā projektu koordinatore starptautiskā vides organizācijā. Viņa ir juriste un vides politikas konsultante. Letícia ir šī projekta starptautiskā koordinatore, kā arī atbildīga par sabiedriskajām attiecībām un politikas jautājumiem. -
Andreas Herrmann
Andreas Herrmann pēc izglītības ir ģeoekologs. Pirms šī projekta viņš darbojies Berlīnes Humbolta universitātē, pētot kūdras augsnes un purvu hidroloģiju, īpašu uzmanību pievēršot siltumnīcas efektu izraisošo gāzu dinamikai. Šajā projektā viņš ir atbildīgs par siltumnīcas efekta gāzu emisiju novērtējumu. -
Jonathan Etzold
Jonathan Etzold Greifsvaldes Universitātē studējis ainavekoloģiju un dabas aizsardzību. Pēdējo 15 gadu laikā viņš strādājis projektos, kas saistīti ar ilgtspējīgu zemes izmantošanu un bioloģiskās daudzveidības aizsardzību, galvenokārt bijušajās Padomju Savienības valstīs. Šajā projektā viņš ir Vācijas nacionālais koordinators un atbildīgs par projekta zinātnisko saturu.
Galerija
Sadarbības partneri un līdzfinansētāji
NABU (Dabas un bioloģiskās daudzveidības aizsardzības apvienība) koordinē LIFE projektu Peat Restore.
Organizācija dibināta 1899.gadā, pašlaik NABU ir reģistrēti 620 000 biedru. Tā ir viena no lielākajām dabas un vides organizācijām Vācijā. NABU realizē dabas aizsardzības projektus gan vietējā, gan starptautiskā mērogā.
NABU realizē dabas aizsardzības projektus gan vietējā, gan internacionālā līmenī. Viens no NABU galvenajiem mērķiem ir aizsargāt un atjaunot mitrājus. Kopš 2011.gada organizācija veikusi purvu atjaunošanu 12 teritorijās.
Sadarbojoties ar Purvu aizsardzības fondu un citiem ārvalstu partneriem, realizēti arī dažādi pilotprojekti. Kā projekta koordinējošā organizācija NABU atbild par projekta vadību.
Barnim apgabala administrācija ir projekta līdzfinansētājs, kā arī piedalās projekta īstenošanā.
Atsauces
- Couwenberg, J & Joosten, H. (2001): Das Beispiel Deutschland. In: Succow, M. & Joosten, H., Landschaftsökologische Moorkunde. Schweizerbart Science Publishers, Stuttgart. S. 409-411.
- FCCC – Framework Convention on Climate Change (2015): National greenhouse gas inventory data for the period 1990-2013, Paris. [status: 19.01.2017]
- Joosten, H. (2010): The Global Peatland CO2 Picture. Peatland status and drainage related emissions in all countries of the world. Wetlands International, Greifswald.
- Joosten, H. (2011): The global peatland CO2 picture. In: Tanneberger, F. & Wichtmann, W. (2011): Carbon credits from peatland rewetting. Climate – biodiversity – land use. Science, policy, implementation and recommendations of a pilot project in Belarus. Stuttgart. pp. 20-30.
- NIR – Nationaler Emissionsbericht (2010): Berechnung der Emissionen aus der deutschen Landwirtschaft – (NIR) 2010 für 2008. [Stand: 22.01.2017].
- Succow, M. in: Succow, M. & Joosten, H. (2001): Landschaftsökologische Moorkunde. Schweizerbart Science Publishers, Stuttgart.