Apraksts
Purvu atjaunošana Latvijā
Platība: 248 hektāri.
Aizsardzības statuss: NATURA 2000 teritorijas, dabas parks, dabas liegumi, putnu aizsardzībai starptautiski nozīmīga vieta, Ramsāres vieta.
Biotopi: Kaļķaini zāļu purvi (7230), Dižās aslapes Cladium mariscus audzes ezeros un purvos (7210*), Pārejas purvi un slīkšņas (7140), Aktīvi augstie purvi (7110*), Degradēti augstie purvi, kuros iespējama vai noris dabiskā atjaunošanās (7120).
Klimats: mērenā josla.
Temperatūras: janvārī vidēji -2°C, jūlijā vidēji +18°C.
Nokrišņi: vidēji 500−800 mm/gadā.
Projekta vietas
Dabas liegums “Augstroze”
Kopējā dabas lieguma platība ir 4007,2 hektāri. Projekta ietvaros dabas liegumā plānots veikt biotopu apsaimniekošanas pasākumus 95 hektārus lielā platībā. Aizsargājamā dabas teritorijā ir lielas augsto purvu platības, bet daļa purva ir degradēta – to nelabvēlīgi ietekmējuši grāvji. Nelielās platībās sastopami arī pārejas purvi un Rhynchosporion albae pioniersabiedrības uz mitras kūdras. Dabas lieguma augstajos purvos bieži sastopamas tādas sugas kā, piemēram, rasenes Drosera spp., purva dzērvene Oxycoccus palustris, sfagni Sphagnum spp.
Augstais purvs dabas liegumā “Augstroze”. Foto: Līga Strazdiņa.
Grāvis augstajā purvā dabas liegumā “Augstroze”. Foto: Agnese Priede.
dabas parks “Engures ezers”
Dabas parka platība ir 19 795 hektāri. Projekta ietvaros paredzēta purva biotopu atjaunošana aptuveni 20 hektāru platībā. Engures ezers ir starptautiski nozīmīga putnu vieta, šeit sastopamas tādas retas un aizsargājamas sugas kā grieze Crex crex, mazais ormanītis Porzana parva, lielais dumpis Botaurus stellaris un baltpieres zoss Anser albifrons. Dabas parkā sastopamas daudzas retas un aizsargājamas augu sugas, piemēram, šeit konstatētas 22 no 32 Latvijas savvaļas orhideju sugām. Ap ezeru esošajos zālājos ierīkotas ganības, kur ganās dažādu šķirņu liellopi un zirgi.
Projekta teritorija ir 1,5 kilometrus gara un 2,5 līdz 3 kilometrus plata josla starp ezeru un Rīgas līci. Šeit sastopami biotopi ir Kaļķaini zāļu purvi (7230), Dižās aslapes Cladium mariscus audzes ezeros un purvos (7210*), kā arī Pārejas purvi un slīkšņas (7140). Nosusināšanas dēļ purvi aizaug ar kokiem un krūmiem, tādējādi izkonkurējot zāļu purviem raksturīgās sugas. Dabas parkam 2011. gadā izstrādāts dabas aizsardzības plāns.
Engures ezera dabas parka kaļķainie zāļu purvi aizaug ar kokiem un krūmiem. Foto: Māra Pakalne.
Bezdelīgactiņa Primula farinosa visbiežāk sastopama kaļķainos zāļu purvos. Foto: Māra Pakalne.
Dabas liegums “Baltezera purvs”
Dabas lieguma platība ir 228 hektāri, tā lielāko teritoriju aizņem 5000 gadus vecs purvs un tam blakus esošais ezers. Pārejas purvā sastopamas vairākas orhideju sugas, tostarp Latvijā ļoti reti sastopamā mušu ofrīda Ophrys insectifera. Baltezera purvs ir trejziedu madaras Galium triflorum vienīgā atradne Kurzemē. Nosusināšanas ietekmē purvs aizaug ar kokiem un krūmiem, kas nomāc pārejas purviem raksturīgo veģetāciju. Teritorijai ir izstrādāts dabas aizsardzības plāns (2005.-2015. gadam), bet šī projekta ietvaros plānots izstrādāt jaunu dabas aizsardzības plānu.
Pārejas purvs dabas liegumā “Baltezera purvs”. Foto: Līga Strazdiņa.
Grāvis dabas lieguma teritorijā. Foto: Oļģerts Aleksāns.
Cilvēks un purvi
Aptuveni 4,9 procentus no Latvijas teritorijas veido purvi. Latvijas purvi tiek iedalīti trīs tipos – zemie, augstie un pārejas purvi. Zemie purvi raksturīgi galvenokārt Piejūras zemienei, savukārt augstie un pārejas purvi sastopami visā valsts teritorijā. Vairums Latvijas purvu ir veidojušies 10 000 gadus ilgā laikā un to vidējais kūdras slāņa dziļums ir seši metri (4).
Atšķirīgus purvu tipus raksturo dažādas augu sabiedrības un reti un aizsargājami augi, piemēram, kaļķainos zāļu purvos sastopamas dažādas orhidejas un grīšļi (5). Latvijas purvos sastopamas arī dažādas putnu sugas, piemēram, mednis Tetrao tetrix, dzeltenais tārtiņš Pluvialis apricaria, purva tilbīte Tringa glareola un citas (4). Aizsargājot purva ekosistēmas, tiek aizsargātas arī tur mītošās augu un dzīvnieku sugas.
Purvu izmantošana agrāk
Purvi Latvijas teritorijā tiek nosusināti kopš 17. gadsimta, kūdru bieži izmantoja kā pakaišus un kurināmo. Purvi nereti tika nosusināti, lai paplašinātu mežu teritorijas. Visvairāk purvu tika nosusināts laikā no 1960. līdz 1980. gadam (1). Mūsdienās meliorācijas grāvju uzturēšana prasa lielus līdzekļus (Latvijas meliorācijas grāvju un kanālu kopgarums: 120 000 kilometri, drenāžas cauruļu kopgarums: 950 000 kilometri) (2).
Purvi un siltumnīcas efekta gāzes
NOSusināšana
Aptuveni 63% (3,77.5 x 10³ hektāru) Latvijas purvu ir nosusināšanas ietekmēti (1).
Oglekļa bilance un kūdras izmantošana
Aptuveni 64 procentu Latvijas augsto purvu, 58 procentu zemo un 79 procentu pārejas purvu ir ar nosusināšanas pazīmēm, tādējādi ik gadus veidojot aptuveni 3,6 megatonnas CO2 emisiju (Barthelmes et al. 2015). Savukārt, summējot mežu, zālāju, lauksaimniecības zemju un kūdras lauku emisijas, ik gadus tiek emitētas aptuveni 13,5 megatonnas CO2 (1).
Komanda
-
Māra Pakalne
Nacionālā koordinatore un purvu eksperte -
Gunta Sirmā
Projekta finanšu konsultante -
Krišjānis Libauers
Lauka darbu koordinators -
Līga Strazdiņa
Purvu eksperte -
Roberts Šiliņš
Engures ezera dabas fonda pārstāvis -
Ieva Ūbele
Ruckas Mākslas fonda pārstāve
Sadarbības partneri & līdzfinansētāji
Latvijas Universitāte ir dibināta 1919. gadā. Augstskola ir noslēgusi vairāk nekā 500 sadarbības līgumu ERASMUS programmas ietvaros. Latvijas Universitāte līdz šim ir piedalījusies divu LIFE projektu īstenošanā: „Augstie purvi“ (2010–2013) und „Mitrāji“ (2013–2017).
SIA „E-Būvvadība” ir piedalījusies vairākos LIFE projektos kā sadarbības partneris, būvējot aizsprostus uz meliorācijas grāvjiem augstajos purvos.
Ruckas mākslas fonds (iepriekš – ELM Media) tika izveidots, lai pievērstu sabiedrības uzmanību vides un sociāla rakstura jautājumiem. Organizācija ir piedalījusies septiņu LIFE projektu īstenošanā.
Engures ezera dabas parka fonds dibināts 1998. gadā. Šajā laika posmā dabas parka teritorijā fonds ir īstenojis 15 dabas aizsardzības un biotopu apsaimniekošanas projektus, tostarp arī LIFE projektu, kura ietvaros veikta piekrastes pļavu apsaimniekošana.
Valsts reģionālās attīstības aģentūra ir projekta līdzfinansētājs.
Galerija
Atsauces
- Barthelmes, A., Couwenberg, J., Risager, M. Tegetmeyer, C. & Joosten, H. (2015): Peatlands and Climate in a Ramsar context. A Nordic-Baltic Perspective. Copenhagen.
- Grikitis, E. (o. J.): Latvian drainage plans for 2020. State company „Agriculture Ministry Real Estate“, Head of Drainage Department. (skatīts 17.01.2017.)
- Latvijas Kūdras asociācija. Statistika – Latvijas eksports un imports (skatīts 10.04.2018.)
- Pakalne M. & Aleksāns O. (2015). Latvia. In: Joosten, H., Tanneberger, F. & Moen, A. (eds.), Mires and peatlands of Europe: Status, distribution, and nature conservation. Schweizerbart Science Publishers, Stuttgart.
- Pakalne, M. & Strazdiņa, L. (2013): Raised bog management for the biological diversity conservation in Latvia. Published as a part of EC LIFE+ Project “Restoration of Raised Bog Habitat in the Especially Protected Nature Areas of Latvia”, Riga.