Apraksts
SUURSOO-LEIDISSOO PURVU ATJAUNOŠANA
Platība: 3343 hektāri.
Aizsardzības statuss: NATURA 2000 teritorija, aizsargājamo ainavu apvidus.
Biotopi: Kaļķaini zāļu purvi (7230), Pārejas purvi un slīkšņas (7140), Aktīvi augstie purvi (7110*), Purvaini meži (91D0*), Staignāju meži (9080*), Veci vai dabiski boreāli meži (9010*).
Klimats: mērenā josla.
Temperatūras: janvārī vidēji -3°C, jūlijā vidēji +17°C.
Nokrišņi: vidēji 696 mm/gadā.
Cilvēks un purvi
Igaunija atrodas nemorālā-submeridionā zonā, kur raksturīga zāļu un augsto purvu veidošanās. Tiek lēsts, ka Igaunijā purvi aizņem no 310 000 līdz 340 000 hektārus lielu platību (2).
Purvu izmantošana
Igaunijā purvu nosusināšana un kūdras ieguve tika uzsākta jau 17.gadsimtā (9). Intensīva nosusināšana notika 19.gadsimta beigās un 20.gadsimta sākumā, kad dažādi nosusināšanas pasākumi veikti vairāk nekā 350 000 hektārus lielā platībā (8). Pēc Otrā pasaules kara purvi tika nosusināti vēl intensīvāk. Tiek lēsts, ka līdz 1980.gadam nosusināts 250 000-300 000 hektāru purvu (lielākoties zāļu purvi), lai paplašinātu lauksaimniecības zemju platības (2).
Līdz 19.gadsimta beigām kūdras ieguve veikta manuāli, rokot kūdras bedres. Vēlāk industrializācijas ietekmē palielinājās kūdras ieguves apjomi.
Mūsdienās kūdras ieguve i ir liela nozīme Igaunijas ekonomikā (1). Līdz 2010.gadam reģistrētas 106 kūdras ieguves vietas 20 281 hektāra platībā, kurās glabājas 26,1 miljoni tonnu daļēji sadalījušās kūdras un 74,5 miljoni tonnu ar labi sadalījušās kūdras. Aprēķināts, ka pēdējā gadsimta laikā Igaunijā iegūts aptuveni 90 miljoni tonnu kūdras.
Igaunijas purvi un purvainie meži nereti nosusināti, lai paplašinātu meža zemes. Sistemātiski nosusināšanas darbi veikti pēc 19.gadsimta 30.-40.gadiem. Laika posmā no 1918. līdz 1940.gadam aptuveni 15 000 hektāru susinātu purva zemju izmantošanas veids mainīts uz meža zemēm. Intensīvāka purvu susināšana notika pēc 1950.gada.
Līdz 1992.gadam tika nosusināts vairāk nekā 560 000 hektāru purvainu mežu jeb 90% no visiem purvainajiem mežiem. Kopumā susināšanas ietekmēto purvu kopplatība ir aptuveni 637 000 hektāru (6). No tiem 75-9 000 hektāru purvainu mežu saglabājušies tuvu dabiskam stāvoklim, 25 000 hektāru nav tieši ietekmēti (3).
Purvu aizsardzība
Igaunijā purvu aizsardzība uzsākta pirms vairāk nekā 100 gadiem, kad tika dibinātas vairākas aizsargājamu purvu platības. Plašākie purvu aizsardzības pasākumi veikti 20.gadsimta 70.gados, kad tika izveidoti 30 dabas liegumi purvu aizsardzībai ar kopējo teritoriju 122 000 hektāru.
Igaunija, lai aizsargātu dabu un bioloģisko daudzveidību, 1990.gados pievienojās vairākām starptautiskām konvencijām. Pašlaik aptuveni 180 000 hektāru purvu (galvenokārt augstie purvi) ir aizsargāti, no kuriem 120 000 hektāru ir labā stāvoklī. Aptuveni 170 000 hektāru dažādu tipu purvi atrodas ārpus aizsargājamām teritorijām.
Tiek plānots, ka līdz 2020.gadam tiks atjaunoti 10 000 hektāru zemo, pārejas un augsto purvu, kuros susināšanas ietekme vērtējama kā augsta. Bez tam 20 000 hektāru izstrādātu kūdras lauku tiks paaugstināts ūdens līmenis (1).
Purvi un siltumnīcas efekta gāzes
NOSUSINĀŠANA
Mūsdienās 70% Igaunijas purvu ir ar dažādu degradācijas pakāpi. Aptuveni 5000 hektāru ir pamestas kūdras ieguves vietas, 11 000 hektāru kūdras ieguve joprojām turpinās.
Oglekļa bilance un kūdras izmantošana
Aptuveni 70% Igaunijas purvu ir nosusināšanas ietekmēti. Aprēķināts, ka 84% zemo purvu un 64% pārejas purvu ir ar dažādām nosusināšanas pazīmēm, tādējādi ik gadus veidojot 7,7 megatonnas CO2 emisiju, no kurām
- 1,5 megatonnas emitē augstie purvi,
- 1,2 megatonnas – pārejas purvi, bet
- 4,8 megatonnas veido zāļu purvi
(1).
Komanda
-
Mati Ilomets
Nacionālais koordinators, ekologs -
Laimdota Truus
Purvu eksperte un sabiedrisko attiecību speciāliste, kā arī augu ekoloģe -
Kairi Sepp
Purvu eksperte un sabiedrisko attiecību speciāliste, kā arī augu ekoloģe -
Raimo Pajula
Attālās izpētes eksperts -
Anna-Helena Purre
Siltumnīcas efekta gāzu mērījumu eksperte -
Elve Lode
Hidroloģe -
Martin Küttim
Augu ekologs, pēta augu fenoloģiju purvos un klimata pārmaiņu ietekmi uz purvu ekosistēmām -
Galina Kapanen
Ūdeņu pētniece, specializējusies ģeoķīmijā un sedimentu litoloģijā
Galerija
Sadarbības partneri un līdzfinansētāji
Atsauces
- Barthelmes, A., Couwenberg, J., Risager, M. Tegetmeyer, C. & Joosten, H. (2015): Peatlands and Climate in a Ramsar context. A Nordic-Baltic Perspective. Copenhagen.
- Ilomets, M. (2017): Estonia. In: Joosten H., Tanneberger F. & Moen, A. (eds.): Mires and peatlands of Europe: Status, distribution, and nature conservation. Schweizerbart Science Publishers. Stuttgart.
- Ilomets, M., Kimmel, K., Stén C.-G., Korhonen, R. (2007): Sood Eestis ja Lõuna-Soomes. Tallinn.
- Joosten, H. (2011): The global peatland CO2 picture. In: Tanneberger, F. & Wichtmann, W. (2011): Carbon credits from peatland rewetting. Climate – biodiversity – land use. Science, policy, implementation and recommendations of a pilot project in Belarus. Stuttgart. pp. 20-30.
- Paal, J. & Leibak, E. (2011): Estonian Mires: Inventory and habitats. Publication of the project „Estonian mires inventory completion for maintaining biodiversity“. Tartu.
- Pikk, J. (1997): Metsaparanduse tulemused turvasmuldadel. Akadeemilise Metsaseltsi Toimetised, IX, 12-16.
- Ramst, R. & Orru, M. (2009): Eesti mahajäetud turbatootmisalade taastaimestumine Eesti Põlevmaavarad ja –jäätmed ½, 6-7
- Ratt, A. (1985): Mõnda maaviljeluse arengust Eestis läbi aegade. Tallinn.
- Valk, U. (1988): Utilization of peatlands in Estonia: a historical review. Proc. 8th Int.