Augstroze
Aizsardzības statuss: dabas liegums.
ES aizsargājami biotopi: Aktīvi augstie purvi (7110*), Degradēti augstie purvi, kuros iespējama vai noris dabiskā atjaunošanās (7120), Pārejas purvi un slīkšņas (7140), Rhynchosporion albae pioniersabiedrības uz mitras kūdras vai smiltīm (7150).
Apsaimniekojamās teritorijas platība: 95 hektāri.
Engures ezera dabas parks
Aizsardzības statuss: dabas parks.
ES aizsargājami biotopi: Kaļķaini zāļu purvi (7230), Dižās aslapes Cladium mariscus audzes ezeros un purvos (7210*), Pārejas purvi un slīkšņas (7140).
Apsaimniekojamās teritorijas platība: 20 hektāri.
Baltezers purvs
Aizsardzības statuss: dabas liegums.
ES aizsargājami biotopi: Pārejas purvi un slīkšņas (7140).
Apsaimniekojamās teritorijas platība: 133 hektāri.
Kluki purvs
Aizsardzības statuss: nacionālais parks.
ES aizsargājami biotopi: Purvaini meži (91D0*).
Apsaimniekojamās teritorijas platība: 600 hektāri.
Cieminskie Błota purvs
Aizsardzības statuss: nacionālais parks.
ES aizsargājami biotopi: Purvaini meži. (91D0*).
Apsaimniekojamās teritorijas platība: 150 hektāri.
Wielkie Bagno purvs
Aizsardzības statuss: nacionālais parks.
ES aizsargājami biotopi: Purvaini meži. (91D0*).
Apsaimniekojamās teritorijas platība: 600 hektāri.
Biesenthaler Becken
Aizsardzības statuss: dabas liegums.
ES aizsargājami biotopi: Purvaini meži. (91D0*).
Apsaimniekojamās teritorijas platība: 15,5 hektāri.
Aukštumala
Aizsardzības statuss: reģionālais parks.
ES aizsargājami biotopi: nav.
Apsaimniekojamās teritorijas platība: 10,2 hektāri.
Sachara
Aizsardzības statuss: nav.
ES aizsargājami biotopi: Degradēti augstie purvi, kuros iespējama vai noris dabiskā atjaunošanās (7120), Pārejas purvi un slīkšņas (7140), Purvaini meži (91D0*).
Apsaimniekojamās teritorijas platība: 92 hektāri.
Amalvas purvs
Aizsardzības statuss: Daļa no Žuvinta biosfēras rezervāta
ES aizsargājami biotopi: Degradēti augstie purvi, kuros iespējama vai noris dabiskā atjaunošanās (7120)
Apsaimniekojamās teritorijas platība: 214.75 hektāri.
Plinkšiai
Aizsardzības statuss: ainavu apvidus.
ES aizsargājami biotopi: Degradēti augstie purvi, kuros iespējama vai noris dabiskā atjaunošanās (7120).
Apsaimniekojamās teritorijas platība: 69 hektāri.
Puščia
Aizsardzības statuss: dabas liegums.
ES aizsargājami biotopi: Degradēti augstie purvi, kuros iespējama vai noris dabiskā atjaunošanās (7120), Rhynchosporion albae pioniersabiedrības uz mitras kūdras vai smiltīm (7150).
Apsaimniekojamās teritorijas platība: 78,4 hektāri.
Suursoo purvs
Aizsardzības statuss: aizsargājamo ainavu apvidus.
ES aizsargājami biotopi: Kaļķaini zāļu purvi (7230), Pārejas purvi un slīkšņas (7140), Aktīvi augstie purvi (7110*), Purvaini meži (91D0*), Staignāju meži (9080*).
Apsaimniekojamās teritorijas platība: 3343 hektāri.
Eiropas Savienība plāno līdz 2030.gadam samazināt siltumnīcas efektu izraisošo gāzu (SEG) emisijas par 40 procentiem. Baltijas valstīs, Polijā un Vācijā ir daudz izstrādātu kūdras lauku un nosusinātu purvu, kas izdala lielu apjomu SEG. Lai samazinātu SEG emisijas, nepieciešams veikt purvu un kūdras lauku atjaunošanu.
Nosusinātu purvu ietekme uz klimatu
Nosusināti purvi un kūdras atradnes izdala lielu apjomu siltumnīcas efektu izraisošās gāzes (SEG). Nosusināšanas ietekmē kūdra mineralizējas, un atmosfērā tiek emitēta ogļskābā gāze (CO2) un slāpekļa oksīds (N2O). Atjaunojot purvus, tiek samazinātas SEG emisijas un atjaunota purvu spēja piesaistīt ogļskābo gāzi.
Purvu veidošanās
Purvi veidojušies pēc ledāja atkāpšanās aptuveni 10 000 gadus ilgā laika periodā. Ledāja kušanas rezultātā ūdens līmenis paaugstinājās, vietām applūdinot lielas platības. Reljefa pazeminājumos izveidojās purvi.
Projekta partnervalstis
Nosusināti purvi emitē SEG
Eiropas ziemeļu un ziemeļaustrumu daļai raksturīgas lielas purvu platības, kur kūdras slāņa biezums var sasniegt vairākus metrus. Kūdras ieguves, kā arī lauksaimniecības un mežsaimniecības intensifikācijas rezultātā liela daļa no purviem ir nosusināšanas ietekmēti. Globālā mērogā Polija un Baltijas valstis ir viens no reģioniem, kur no degradētiem purviem un izstrādātiem kūdras laukiem tiek emitēts liels apjoms siltumnīcas efektu izraisošās gāzes (SEG) (Joosten 2010). Arī Vācijā globālā mērogā ir salīdzinoši daudz degradētu purvu.
Fakti par klimatu
Projekta mērķi
Atsauces
- Barthelmes, A., Couwenberg, J., Risager, M. Tegetmeyer, C. & Joosten, H. (2015): Peatlands and Climate in a Ramsar context. A Nordic-Baltic Perspective. Copenhagen.
- Cris, R. Buckmaster, S. Bain, C. Reed, M. (Eds) (2014): Global Peatland Restoration demonstrating SUCCESS. IUCN UK National Committee Peatland Programme, Edinburgh. [Stand: 17.01.2017]
- FCCC – Framework Convention on Climate Change (2015): National greenhouse gas inventory data for the period 1990-2013, Paris. [Stand 19.01.2017]
- Fourth National Communication under the UN FCCC: in Worldbank (o. J.): Polands Greenhouse gas emissions. [Stand: 19.01.2017].
- Joosten, H. (2010): The Global Peatland CO2 Picture. Peatland status and drainage related emissions in all countries of the world. Wetlands International, Greifswald.
- NIR – Nationaler Emissionsbericht (2010): Berechnung der Emissionen aus der deutschen Landwirtschaft – (NIR) 2010 für 2008. [Stand: 22.01.2017].
- Sachverständigenrat für Umweltfragen – SRU (2012): Umweltgutachten 2012. Verantwortung in einer begrenzten Welt. Erich Schmidt Verlag. [Stand: 13.02.2017]
- Succow, M. (2012): Bedeutung, Funktion und Zustand der Moore in Niedersachsen. Podiumsdiskussion Moorschutz in Niedersachsen. [Stand: 13.02.2017]