Apraksts
Purvu atjaunošana Lietuvā
Platība: 465 hektāri.
Aizsardzības statuss: NATURA 2000 teritorijas, Ramsāres vieta, ainavas rezervāts, biosfēras rezervāts, teritorija, kas izveidota purvu aizsardzībai, reģionālais parks.
Biotopi: Pārejas purvi un slīkšņas (7140), Aktīvi augstie purvi (7110*), Degradēti augstie purvi, kuros iespējama vai noris dabiskā atjaunošanās (7120), Rhynchosporion albae pioniersabiedrības uz mitras kūdras vai smiltīm ( 7150), Veci vai dabiski boreāli meži (9010), Purvaini meži (91D0*).
Klimats: mērenā josla.
Temperatūras: janvārī vidēji -6°C, jūlijā vidēji +17°C.
Nokrišņi: vidēji 683 mm/gadā.
Projekta vietas
Lietuvas dabas fonds un Kūdras ražotāju asociācija veica projekta potenciālo teritoriju atlasi. Kā projekta vietas izvēlētas piecas teritorijas, kurās sastopami dažāda veida purva biotopi ar atšķirīgu purva izmantošanas vēsturi.
AMALVAS purvs
Amalvas purvs (3637,8 hektāri) atrodas Lietuvas dienvidu daļā. Šis purvs ir daļa no lielā Žuvintas mitrāju kompleksa, kam piešķirts biosfēras rezervāta statuss. Šī projekta ietvaros paredzēts atjaunot Amalvas purva visvairāk ietekmēto – dienvidu daļu, kas kopumā aizņem 214,7 hektārus.
Amalvas purvu sāka nosusināt jau 20. gs. sākumā, un tas turpinājās arī vēlāk padomju gados. Tā rezultātā ir zaudēti zāļu purvu un pārejas purvu biotopi. Pašlaik te sastopami tikai degradēti augstā purva biotopi aptuveni 30 hektāru platībā. Pārējā teritorija ir pārveidota un ietekmēta tādā mērā, ka tajā vairs nav Eiropas Savienības nozīmes biotopu pazīmju.
Plinkšiai purvs
Plinkšiai purva atjaunojamā platība ir 69 hektāri, šeit dominē degradēti augstie purvi un purvaini meži. Purvam piešķirts putniem nozīmīgas vietas statuss. Augstais purvs ir daļēji nosusināts, aprēķināts, ka teritorijā esošo grāvju kopgarums sasniedz 22 kilometrus.
Sachara purvs
Sachara purvā dominē degradēti augstie purvi, pārejas purvi, kā arī purvaini meži. Teritorijā esošo meliorācijas grāvju kopgarums ir 37 kilometri. Joprojām funkcionējošie grāvji izraisa purva degradāciju, kā dēļ tas aizaug ar kokiem un krūmiem.
Puščia purvs
Puščia purva platība ir 78,4 hektāri. Teritorijā dominē degradēti augstie purvi, nereti sastopamas arī Rhynchosporion albae pioniersabiedrības. 20.gadsimta 70.gados šeit veikta kūdras ieguve, tādēļ purvā ierīkotas plašas grāvju sistēmas. Aprēķināts, ka grāvju kopgarums sasniedz 35 kilometrus. Susināšanas ietekmē purvs ir degradējies, izzūd augstajiem purviem tipiskās sugas, bet tā centrālā daļa ir aizaugusi ar kokiem. Teritorijā ir veikti dažādi biotopu apsaimniekošanas darbi, bet tie nav nesuši gaidītos rezultātus.
Aukštumala
Aukštumala purvā projekta ietvaros plānots atjaunot 10,2 hektārus lielu platību. Purvs ietilpst Nemūnas deltas reģionālajā parkā, kas ir Ramsāres vieta un putniem nozīmīga teritorija. Ņemot vērā, ka purvā ilgstoši veikta kūdras ieguve, atjaunojamajā teritorijā nav konstatēti Eiropas Savienības nozīmes aizsargājami biotopi. Lai arī vidējais kūdras slāņa biezums Aukštumala purvā sasniedz 6,1 metrus, konkrētajā teritorijā kūdras slānis ir tikai 0,5–1 metru biezs. 19.gadsimta sākumā netālu no purva tika uzcelta kūdras fabrika, 20.gadsimta 60.gados šeit izveidots blīvs ceļu tīkls, ūdens līmeņa regulācijas stacijas, kā arī izbūvēti aizsprosti, tādējādi purvu sagatavojot industriālai kūdras ieguvei. Lai arī kūdras ieguve šeit tika pārtraukta pirms 10 gadiem, no kūdras laukiem joprojām izdalās liels CO2 daudzums.
Purvi un siltumnīcas efekta gāzes
19.gadsimta sākumā kūdras ieguves apjomi Lietuvas teritorijā palielinājās, jo kūdru izmantoja kā kurināmo un pakaišus. Lai paplašinātu lauksaimniecībā izmantojamās platības, no 1919. līdz 1940.gadam lielas purvu platības tika nosusinātas (2).
Kūdras ieguves apjomi samazinājās pēc neatkarības iegūšanas, bet atkal pieauga pēc 2000.gada. Aprēķināts, ka 2008.gadā iegūti 3,16 miljoni kubikmetru kūdras. Pašlaik vairāk nekā 80% no Lietuvā iegūtās kūdras tiek eksportēta uz dažādām Eiropas valstīm (3).
Mūsdienās aptuveni 434 000 hektārus liela platība dažāda tipa purvu ir nosusināti. Tiek lēsts, ka 82% Lietuvas zemo purvu, 90% pārejas purvu un 94% augsto purvu ir ar dažādām nosusināšanas pazīmēm (1).
Purvu nosusināšanas dēļ ir pieaugušas Lietuvas kopējās CO2 emisijas. Kopumā no degradētiem augstajiem purviem ik gadus tiek emitētas 7,4 megatonnas CO2 (1). Aprēķinot CO2 emisijas uz vienu hektāru, Lietuva ierindojas starp tām 10 valstīm, kuras emitē visvairāk CO2 (4).
Komanda
-
Nerijus Zableckis
Nerijus Zableckis ir projekta nacionālais koordinators Lietuvā, kā arī purvu eksperts. -
Leonas Jarašius
Leonas Jarašius ir purvu atjaunošanas eksperts un ekologs. -
Jūratė Sendžikaitė
Jūratė Sendžikaitė is purvu eksperte ar desmit gadus ilgu darba pieredzi purvu atjaunošanā. -
Žydrūnas Sinkevičius
Žydrūnas Sinkevičius ir nacionālā koordinatora asistents ar plašu pieredzi dabas aizsardzības jautājumos.
Sadarbības partneri & līdzfinansētāji
Lietuvas dabas fonds (LDF) ir viena no pirmajām dabas aizsardzības organizācijām, kas izveidota pēc valsts neatkarības iegūšanas. LDF sadarbojas ar dažādām institūcijām, nevalstiskajām organizācijām u. tml. LDF galvenais mērķis ir bioloģiskās daudzveidības saglabāšana un degradētu ekosistēmu atjaunošana. Līdz šim LDF ir īstenojis trīs LIFE projektus.
Kūdras ražotāju asociācija (PPA) dibināta 1994.gadā ar mērķi uzlabot kūdras ieguves apstākļus un purvu izmantošanu. PPA sniedz informāciju pat ilgtspējīgu kūdras ieguvi un pārstrādi. Kā Starptautiskās Kūdras ražotāju asociācijas biedrs, PPA ir apņēmies veikt degradētu purvu atjaunošanu.
Lietuvas republikas Vides ministrija ir projekta līdzfinansētājs.
Galerija
Atsauces
- Barthelmes, A., Couwenberg, J., Risager, M. Tegetmeyer, C. & Joosten, H. (2015): Peatlands and Climate in a Ramsar context. A Nordic-Baltic Perspective. Copenhagen.
- Mierauskas P. & Taminskas J. (2014). Lithuania. In: Joosten H., Tanneberger F. and Moen A. (eds): Mires and peatlands of Europe: Status, distribution, and nature conservation. Schweizerbart Science Publishers, Stuttgart.
- Morkunaite R. & Veitas V. (2011). Cost-benefit analysis effected of the increase of state tax on natural resources for the Lithuanian peat industry and state tax collection. Vilnius: Public Institution Economic Research Center, 15 p. [Stand: 22.01.2017]
- Joosten, H. (2011): The global peatland CO2 picture. In: Tanneberger, F. & Wichtmann, W. (2011): Carbon credits from peatland rewetting. Climate – biodiversity – land use. Science, policy, implementation and recommendations of a pilot project in Belarus. Stuttgart. pp. 20-30.